“Krievijas Federācijas karaspēks izrādījās “Potjomkina armija”, pēc analoģijas ar Potjomkina sādžām tādā ziņā, ka viņi labi izskatās mācībās, bet ne kaujas laukā,” plašā rakstā NYT savu viedokli pauda arī militārais eksperts Frederiks Kagans (Šeit)
Grūtības, ar kurām saskārās Krievijas armija, mēģinot ieņemt Kijivu, visticamāk, būs vērojamas nākamajā kara posmā – Ukrainas austrumos, kas nodrošinās Ukrainas bruņotajiem spēkiem iespēju izstumt krievus no pozīcijām.
Parasti lielajās armijās ir pārdomāta organizācija un stingra hierarhija, daudzi vadības līmeņi nodrošina koordinētu karaspēka kustību. Tomēr, pēc amerikāņu analītiķu novērojumiem, Krievijas armija šādu struktūru neievēro. KF bruņotajos spēkos ir bataljona-taktiskās grupas 800 cilvēku sastāvā. Tās veido vienības, kas iepriekš nav sastrādājušas savā starpā. Neaizmirstiet par loģistikas un komunikācijas grūtībām, ar kurām krievi saskārās Kijivas reģionā.
Neatkarīgie analītiķi atzīmē, ka Krievijas armija labi uzstājās lielajās militārajās mācībās, kuras Kremlis rīko katru gadu. Patiesībā izrādījās, ka šīs mācības notika pēc iepriekš zināma un iestudēta scenārija.
“Potjomkina” armija
Krievijas bruņotie spēki izrādījās sava veida “Potjomkina armija” (līdzīgi Potjomkina sādžām) tādā ziņā, ka tā labi izskatījās mācībās, nevis īstā kaujā, uzskata Kritiskos draudus pārstāvošais militārais eksperts Frederiks Kagans.
Krievijas karaspēks cieta zaudējumus un tika novājināts neveiksmīgajā kaujā par Kijivu un veiksmīgās Mariupoles ieņemšanas laikā. Tā vietā, lai atpūstos, pārgrupētos un pārbruņotos, Kremlis mudina savus karavīrus turpināt ofensīvus austrumos.
Armijas pavēlniecība liek savām vienībām virzīties uz priekšu un doties tālāk, lai ielenktu Ukrainas karaspēku, kas atrodas Donbasa nocietinātajos rajonos. Šķiet, ka KF bruņotie spēki cenšas gūt zināmus panākumus – it īpaši sagrābt visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu teritoriju līdz 9. maijam, kad Sarkanajā laukumā notiks ikgadējā parāde Otrā pasaules kara uzvaras dienā.
“Viņi neapstājas, lai pārgrupētu esošos karaspēkus, kas aizņemtu vienu līdz divas nedēļas, lai apturētu un sagatavotos ofensīvai,” skaidroja Meisons Klārks, Kara pētījumu institūta analītiķis. “Visticamāk, viņi mēģinās ieņemt noteiktas teritorijas. Mēs nedomājam, ka tuvāko trīs nedēļu laikā viņi spēs pārņemt kontroli pār visu reģionu teritoriju.”
Kamēr ainava Ukrainas austrumos ir atvērtāka, pārsvarā salijusī augsne liks karaspēkam pārvietot savus tankus pa ceļiem, kā tas jau notika Kijivas reģionā. Proti, KF bruņoto spēku tālākā rīcība lielā mērā ir paredzama, un Ukrainas armijai ar tām būs vieglāk tikt galā.
Ja Rietumu ieroču piegāde turpināsies, Ukrainas armija varēs veikt pretuzbrukumus krieviem. “Pilnīgi iespējams, ka Ukrainas armija, pienācīgi nodrošinot resursus, izdzīs Krievijas karaspēku no savām pozīcijām,” skaidroja Kagans.
