Pētījumā par saistību starp aptaukošanos un lieko svaru un mirstību pieaugušo vidū, zinātnieki secinājuši, ka ķermeņa masas indeksam, ko plaši izmanto kā galveno veselības rādītāju, ir pārāk daudz trūkumu un tas jālieto piesardzīgi.
Nesenā pētījumā Kalifornijas universitātes pētnieki atklāja, ka liekais svars un aptaukošanās ir saistīta ar lielāku nāves risku, nekā tika uzskatīts iepriekš. Pētījums apstrīd tradicionālo viedokli un izceļ ierobežojumus, izmantojot ķermeņa masas indeksu (ĶMI) kā veselības rādītāju. Turklāt pētnieki lēš, ka viens no sešiem pieaugušo nāves gadījumiem ASV ir saistīts ar lieko svaru vai aptaukošanos, raksta SciTechDaily.
Ķermeņa masas indekss ir cilvēka ķermeņa svara mērs attiecībā pret viņa augumu, un to parasti izmanto kā medicīnisku metriku, lai klasificētu cilvēkus ar nepietiekamu svaru, normālu svaru, lieko svaru vai aptaukošanos. To aprēķina, dalot cilvēka svaru kilogramos ar garumu metros kvadrātā. Tomēr ĶMI ir savi trūkumi, un, aprēķinot, tas neņem vērā daudzus faktorus, tāpēc tas jāinterpretē piesardzīgi.
Pētījumā, kurā piedalījās gandrīz 18 000 cilvēku, konstatēts, ka liekais svars vai aptaukošanās var palielināt nāves risku no 22% līdz 91%, ievērojami vairāk nekā tika uzskatīts iepriekš. Tikmēr mirstības risks ar nelielu svara trūkumu, visticamāk, ir pārvērtēts.
Neskatoties uz “aptaukošanās paradoksa” teoriju, kas apgalvo, ka cilvēkiem ar augstāku ĶMI ir zemāks mirstības līmenis, pētījumā konstatēts, ka nevajadzētu novērtēt par zemu liekā svara un aptaukošanās risku. ĶMI bieži izmanto kā veselības rādītāju, taču tas neņem vērā ķermeņa uzbūves atšķirības vai liekā svara vai aptaukošanās ilgumu.
“Tas ir auguma atspoguļojums noteiktā laika posmā. Tas arī viss,” sacīja sacīja pētījuma autors Raiens Masters, CU Boulder socioloģijas asociētais profesors, norādot, ka Toma Krūza (171 cm un ārkārtīgi muskuļots 91 kg) ĶMI bija 31,5, kas viņu ierindoja kategorijā “aptaukošanās”. “Tas pilnībā neatspoguļo visas nianses un dažādus ķermeņa izmērus un formas.”
Pētījumā uzsvērtas nepilnības, kas rodas, izmantojot ĶMI kā veselības rādītāju, un sniegti pierādījumi, ka tas var izkropļot rezultātus. Pētījuma autori lēš, ka aptuveni viens no sešiem nāves gadījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs ir saistīts ar lieko svaru vai aptaukošanos. Pētījums liecina, ka ir nepietiekami novērtētas sekas, ko rada mirstība no dzīves valstī, kurā arvien vairāk ir pieejams lēts nevēlamais ēdiens un mazkustīgs dzīvesveids ir norma.
Pētījuma rezultāti apstiprina, ka iepriekšējos pētījumus “būtiski ietekmēja” ar ĶMI saistīta novirze. Pārskatot skaitļus bez šīm novirzēm, viņi atklāja nevis U formu, bet gan taisnu augšupejošu līniju, kur ar zemu ĶMI (18,5–22,5) bija viszemākais mirstības risks.
Pretēji iepriekšējiem pētījumiem pētījumā netika konstatēts nozīmīgs mirstības riska pieaugums kategorijā “nepietiekams svars”.
Pētījuma vadošais autors Raiens Masters cer, ka pētījums pievērsīs uzmanību tam, ko viņš uzskata par sabiedrības veselības krīzi, ko veicina neveselīga vai “trekna” vide. Viņš arī cer, ka pētījums brīdinās zinātniekus būt “ārkārtīgi uzmanīgiem”, izdarot secinājumus, pamatojoties uz ķermeņa masas indeksu.
