Atzīmējot Jāņa Streiča kino gadu, raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotāji paguvuši viesoties ne vien pie slavenā režisora, bet nesen devās apciemot lielo, melno Aleksi no filmas “Cilvēka bērns”, kuru atveidoja staltais un muzikālais Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits.
“Dzimis 1963. gadā Vidsmuižas pagastā, Galēnu ciemā, mācījies Galēnu skolā, pēc tam Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā, Jēkabpils sovhoztehnikumā. Tad iestājos Latvijas Valsts konservatorijā, dziedāšanā. Jau no bērnības zināju, ka ir balss un es varu dziedāt. Desmit gadus dziedāju operā. Pa vidu – dienests padomju armijā. Tad kādu laiciņu strādāju Daugavpils teātrī, Izglītības ministrijā, Latvijas Dabas muzejā. Tagad – Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skola. Tāds ir mans “CV”,” par sevi stāsta Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits.
Deviņdesmito gadu sākumā Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits bija viens no pirmajiem, kas kopā ar Andri Baltaci no grupas “Baltie lāči”, “Latgales televīzijas sabiebrības” mūzikas festivālā izpildīja Annas Rancānes un Euģena Karūdznīka dziesmu “Skaidruo volūda”, kas nu tiek saukta par latgaliešu himnu.
“Tajā brīdī tā dziesma nemaz nebija domāta, kā Latgales himna. Tā bija tāda vienkārša dziesmiņa tajā televīzijas mūzikas festivālā. Orķestris, divi latgaļu puiši, tur pat ar radio mikrofonu slavenais Broņislavs Spridzāns, kurš ierakstījis šo dziesmu. Tādā izpildījumā, tā dziesma ilgus gadus skanēja radio kā apsveikuma dziesma. Dziesma, kurā latgaliešiem sirdī rodas kaut kas tāds neaprakstāms, neizskaidrojams – asaras acīs un lepnums par savu skaidro valodu,” atminas Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits.
Īpaši Latgales iedzīvotājiem, kam īpaši mīļa Jāņa Streiča filma “Cilvēka bērns”, Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits atmiņa vairāk palicis kā “lielais, melnais Aleksis ar zirga kāju”. Tā viņa atveidoto varoni filmā nosauca tās galvenais varonis Boņuks. Kā atklāja Aleksandrs, stāsts, kā viņš nokļuvis filmēšanās laukumā esot gaužām vienkāršs. Tajā laikā Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits strādāja Daugavpils teātrī. Pusdienlaikā kafejnīcā viņu noskatījis Jānis Streičs, un neilgi pēc tam piedāvāja lomu filmā. Tāpat Aleksandrs piebilst, ka, saistībā ar filmu, visbiežāk uzdotais jautājums ir – vai savā greizsirdībā, ka lielais Aleksis atvīlis mīļoto Bigi, Boņuks tik tiešām esot dūris aktierim ar korķviļķi. Protams, te jāpiebilst, ka kino ir māksla, kur veiksmīgi tiek parādītas dažādas sadzīves ainas, tomēr Aleksandram neviens neesot dūris.
Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits jau ilgus gadus dzīvo Rīgā. Viņš pats norāda, ka interesējas par aktualitātēm un notikumiem arī Latgalē, tomēr uzskata, ka ar to ir par maz. Viņš seko līdzi informācijai, kas parādās interneta medijos, klausās latgaliešu radio pārraides, lasa laikrakstus un katru otro nedēļu viesojas savā dzimtajā pusē.
Taujāts par savu muzikālo karjeru , Aleksandrs atbild pieticīgi, ka ir pietiekoši daudz jaunu spējīgu mūziķu, bet ja kāds piedāvātu, viņš labprāt uzdziedātu un ierakstītu kādu kopdziesmu. Ikdienā Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits dzied Sv. Franciska baznīcā Rīgā. Viņam svarīgi dzīvot saskaņā ar sevi, Dievu un līdz ar to, papildinot Dievkalpojumus, pateikties par savu skaisto balsi.
Visu sarunu ar Aleksandru Zeimuļi-Priževoitu, klausies raidījumā “Pi myusim Latgolā” sekojot zemāk norādītajai saitei:
http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/28-10-2016-aleksandrs-zeimuls-prizevoits/
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
