Šodien, 1. aprīlī, spēkā stājas jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība. Tā paredz, ka ārsti kompensējamo zāļu receptē norādīs zāļu aktīvo vielu, nevis zāļu nosaukumu[1]. Savukārt aptiekā no vienādas iedarbības zālēm pacientam izsniegs tās zāles, kurām ir zemākā maksa.
Jaunās kārtības mērķis ir pārņemt līdzīgu praksi kā citās ES valstīs, kā arī novērst esošo situāciju, kad pacienti ik gadu pārmaksā ap 25 miljoniem eiro, jo nopērk dārgākas zāles, lai gan ir zemākas cenas zāles ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību, kas ir tikpat kvalitatīvas un drošas. Turklāt Latvijas pāreju uz šo jauno kārtību atzinīgi novērtē arī Pasaules Veselības organizācija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
“Lai pāreja uz jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību noritētu veiksmīgi un palīdzētu pacientiem gadā ietaupīt līdz 25 miljoniem eiro, aicinu uzticēties ārstu un farmaceitu profesionalitātei, jo ārstēšanu nodrošina zāļu sastāvā esošā aktīvā viela jeb starptautiskais nepatentētais nosaukums, nevis zāļu forma, izskats, iepakojums, krāsa vai citas īpašības. Zāļu aktīvās vielas nosaukums parasti ir norādīts uz to iepakojuma latīņu valodā, maziem burtiem vai nereti slīprakstā līdzās lieliem burtiem uzrakstītajam zāļu nosaukumam. Turklāt svarīgi atcerēties, ka jebkurām zālēm ir jāatbilst stingriem kvalitātes, drošuma un ārstnieciskās iedarbības standartiem, kas ir vienādi visā Eiropā,” uzsver veselības ministre Ilze Viņķele.
Stingru atbalstu Latvijas pārejai uz jauno zāļu izrakstīšanas kārtību izteikusi gan Pasaules Veselības organizācija, gan OECD, kas Veselības ministrijai adresētā vēstulē uzsver, ka zāļu aktīvās vielas izrakstīšana ne vien veicina racionālu zāļu lietošanu un ļauj pacientiem ietaupīt, bet arī ievērojami uzlabo vispārējo veselības aprūpes kvalitāti. Turklāt šī kārtība veiksmīgi darbojas gan Lietuvā un Igaunijā, gan tādās turīgās valstīs kā Vācija, Somija, Nīderlande, Dānija, Zviedrija un citās.
“Latvijas valsts iestāžu īstenotās reformas noteikti ir solis pareizajā virzienā. Kā liecina citu valstu pieredze, starptautiskā nepatentētā nosaukuma izrakstīšana zāļu receptēs palielina gan zāļu finansiālo pieejamību, gan pieejamo zāļu klāstu, vienlaikus veicinot valsts līdzekļu efektīvāku izmantošanu,” norādīts OECD vēstulē.
OECD arī uzsver, ka “Latvijā šobrīd divas trešdaļas izdevumu medikamentiem sedz paši pacienti. Tāpēc politika, kas vērsta uz to, lai pārvaldītu un veicinātu patentbrīvu un bioloģiski līdzīgu zāļu lietošanu, var uzlabot gan zāļu pieejamību pacientiem, gan valsts līdzekļu efektīvu izlietojumu. Patentbrīvu zāļu lietošana Latvijā kopumā vērtējama kā laba. 2017. gadā 74% no kopējā zāļu patēriņa bija patentbrīvās zāles, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD valstīs un par 20% pārsniedz OECD vidējo līmeni. Tomēr pastāv iespējas vēl pilnīgāk izmantot patentbrīvu zāļu lietošanas veicināšanas potenciālu, lai palielinātu konkurenci zāļu cenām un samazinātu pacientu līdzmaksājumus par zālēm.”
Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere skaidro, ka “no brīža, kad tika paziņots par jauno valsts kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtību un zemākās cenas principu, zāļu ražotāji cenu ir samazinājuši jau 250 kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajiem medikamentiem. Turklāt ir palielinājies kompensējamo zāļu klāsts ar vienādu zemāko cenu, jo ražotāji arī iepriekš dārgākām zālēm ir samazinājuši cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta. Proti, ja iepriekš nereti bija tikai vienas lētākās kompensējamās zāles kādai diagnozei, tagad ražotāji samazinājuši zāļu cenu un nodrošinājuši, ka ir trīs vai četras tādas pašas iedarbības zāles ar vienādu zemāko cenu (jeb lētākās zāles).”
“Savukārt pacientu vēl plašāku tiesību nodrošināšanai gandrīz katrā trešajā zāļu receptē jeb 30% gadījumu ārsti arī pēc 1. aprīļa varēs izrakstīt zāļu komerciālo nosaukumu, norādot tam medicīnisku pamatojumu, piemēram, ja kādam pacientam tiek novērotas blaknes vai ir individuāla reakcija, kā alerģija. Lēmumu, kuras zāles pacients lietos, jāpieņem pacienta un ārsta sarunā pirms receptes izrakstīšanas,” uzsver I. Kaupere.
Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens norāda: “Lai mazinātu gadījumus, kad izrakstītās zāles nevar iegādāties, esam izveidojuši informācijas sistēmu, kur katru dienu apkoposim informāciju par katru zāļu iepakojumu, kas ir atrodams zāļu lieltirgotavās Latvijā. Jau šobrīd tā strādā un ikvienam ir atrodama Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Zāļu reģistrs”. Tām zāļu lieltirgotavām, kuras izplata kompensējamās zāles, ir pienākums sniegt Aģentūrai katru dienu informāciju par to krājumos esošo visu zāļu pieejamību un daudzumu. Tas nozīmē, ka nodrošināsim operatīvi informāciju par zāļu faktisko pieejamību Zāļu reģistrā, tādējādi gan ārsti, gan farmaceiti būs informēti par aktuālo stāvokli zāļu lieltirgotavās. Mēs esam viena no vadošajām valstīm, kas piedāvā aktuālo informāciju par kompensējamo zāļu faktisko pieejamību visās Latvijas lieltirgotavās. Turklāt no š.g. 1 jūlija būs pieejama informācija arī par pārējo lieltirgotavu, kas neizplata kompensējamās zāles, visu zāļu krājumiem. Lai gan tas neatrisinās zāļu piegādes pārtraukumus, mērķis ir mazināt gadījumus, kad pacientam tiek izrakstītas konkrētas zāles, kas zāļu lieltirgotavā nav pieejamas. Tāpat risinājums mazinās slodzi farmaceitiem, meklējot lieltirgotavas, kur zāles var sagādāt.”
Nacionālā veselības dienesta (NVD) aprēķini liecina, ka zāļu aktīvās vielas izrakstīšana valsts kompensējamo zāļu receptēs jau līdz šim ir bijusi ierasta prakse daudziem ārstiem arī Latvijā. Tāpat dati apliecina, ka lielākā daļa pacientu, kuri līdz šim lietojuši lētākās kompensējamo zāļu sarakstā esošās references zāles, arī turpmāk varēs lietot sev ierasto medikamentu. NVD ir izvērtējis, ka vairāk nekā 85% gadījumu references medikamenti kompensējamo zāļu sarakstā nav mainījušies.
Jau šobrīd trīs no četriem patērētajiem zāļu iepakojumiem Latvijā ir patentbrīvās jeb ģenēriskās zāles. Svarīgi minēt, ka patentbrīvās zāles drīkst reģistrēt tikai tad, kad oriģinālām (patentētajām) zālēm ir beidzies ražotāja pieteiktais datu aizsardzības darbības laiks, kas ir ne mazāk kā 10 gadi. Līdz ar to šīs zāles pacienti ir lietojuši jau vismaz šādu laika periodu.
Fakti:
Lai pacientiem būtu jāmaksā mazāk, no 1. aprīļa ārsts kompensējamo zāļu receptē norādīs tikai zāļu aktīvās vielas nosaukumu, nevis zāļu nosaukumu. No zālēm ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību pacientam aptiekā izsniegs zāles par zemāko maksu.
Aktīvā viela ir zāļu galvenā ārstējošā viela. Palīgvielas veido zāļu formu, krāsu, garšu un citas īpašības.
Zālēm ar vienādu aktīvo vielu un tādu pašu iedarbību var būt dažādi ražotāji, nosaukumi, izskats (krāsa, forma vai iepakojums) un var atšķirties to cena.
Valsts maksā par zālēm (kompensē) ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību, kurām ir zemākā cena.
Ja būs medicīnisks pamatojums, ārsts pēc 1. aprīļa kompensējamo zāļu receptē norādīs un valsts pacientam kompensēs arī dārgākas zāles ar tādu pašu aktīvo vielu un iedarbību.
Ārsts un pacients sarunas laikā vienojas par to, vai pacients lietos valsts kompensētās zālēs, šādā gadījumā ārsts izrakstīs kompensējamo zāļu recepti.
Ja pacients izvēlēsies nelietot valsts kompensējamās zāles, tad par zālēm būs jāmaksā pašam pilna cena.
Ņemiet vērā, ka no 1. aprīļa aptiekā piemaksāt par dārgākām valsts kompensējamām zālēm vairs nevarēs.
Iedzīvotājiem noderīga informācija par jauno kārtību un kampaņas “ZINI un NEPĀRMAKSĀ” materiāli ir publicēti tīmekļa vietnē www.esparveselibu.lv
