Kā norāda Ķīnas bijušais vēstnieks Kijivā, Vladimira Putina spēki virzās uz sakāvi Ukrainā, kas varētu nostiprināt Krievijas pēcpadomju pagrimumu un nobīdīt tās lielvalsts statusu uz pagātni. Par to raksta Newsweek
Gao Jušens, Vidusāzijas speciālists, kurš divus gadus bija vēstnieks Ukrainā no 2005. līdz 2007. gadam, runāja slēgtā pasākumā, ko rīkoja Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas ideju laboratorija, teikts Ķīnas Phoenix News ziņojumā.
Gao kalpoja Sji Dzjiņpina priekšgājēja Hu Dzjiņtao vadībā, un tagad Pekinā vairs neieņem nekādu ietekmi. Viņa rediģētās piezīmes tika noņemtas dažu stundu laikā pēc publicēšanas trešdien.
Tomēr saturu arhivēja Deivida Koviga, bijušā ASV diplomāta, kurš desmit gadus pavadīja amerikāņu misijās Ķīnā, tulkošanas emuārs.
Gao skarbajā Krievijas vērtējumā ietverts viedoklis, ka Maskava nekad īsti nav atzinusi citu bijušo padomju valstu neatkarību, “un ir bieži pārkāpusi to teritorialitāti un suverenitāti”.
Ukrainu, kuru savulaik sadalīja prokrieviskas vai proeiropeiskas frakcijas, pēc Krimas aneksijas 2014.gadā tās orientācija bija vērsta uz Rietumiem.
“Pēc kara uzliesmojuma situācija Ukrainā ir būtiski mainījusies. Valsts ir vienota savā pretestībā Krievijai un tās glābšanā. Var teikt, ka Krievija ir pilnībā zaudējusi Ukrainu,” sacīja Gao saskaņā ar Cowhig tulkojumu.
Bijušā Ķīnas diplomāta pārskats par Krievijas sniegumu kaujas laukā un ārpus tā ir vēl sliktāks. Kremlis nav spējis pielāgoties mūsdienu kara hibrīdajam raksturam, kas ietver kampaņas “militārā, ekonomiskā, politiskā, diplomātiskā, sabiedriskās domas, propagandas, izlūkošanas un informācijas jomās”, viņš sacīja.
“Krievijas zibenskara neveiksme un nespēja gūt ātru uzvaru liecināja par Krievijas sakāves sākumu,” savās virtuālajās piezīmēs sacīja Gao. Viņš uzskata, ka Putina spēki nevar atļauties “augsto tehnoloģiju karu, kas izmaksā simtiem miljonu dolāru dienā”.
Kādas militārās un ekonomiskās priekšrocības tai bija salīdzinājumā ar Ukrainu, kopš tā laika ir kompensējusi Ukrainas pretestība un efektīva Rietumu palīdzība, vērtē Gao.
“Paaudžu atšķirība” Krievijas ieročos un militārajās koncepcijās salīdzinājumā ar ASV un NATO ir tikai padarījusi Maskavas trūkumus vēl izteiktākus, teikts Cowhig tulkojumā.
“Tas ir tikai laika jautājums, kad Krievija beidzot tiks sakauta,” viņš teica.
“Krievija ir panīkusi kopš Padomju Savienības sabrukuma,” uzskata Gao, un Krievijas valdošās šķiras neveiksmes nav mainījušas šo tendenci.
“Šo procesu ir saasinājušas Rietumu ekonomiskās sankcijas, kas ir kaitējušas Krievijas ekonomikas nozarēm,” sacīja Ķīnas bijušais sūtnis. “Tā sauktā Krievijas atdzimšana vai atdzīvināšana Putina vadībā ir nepatiesa, tā vienkārši neeksistē.”
Gao uzskata, ka nākamā kara fāze, “visticamāk, būs vardarbīgāka un intensīvāka”, Krievijas spēkiem ir pavēlēts nodrošināt Krimu un Donbasa reģionu austrumos, savukārt Ukraina kļūst arvien apņēmīgāka atgūt visu savu teritoriju.
“ASV, NATO un ES ir vairākkārt apliecinājušas savu apņēmību sakaut Putinu,” sacīja Gao. “Tas viss liek domāt, ka karš tiks izkarots, līdz Krievija tiks sakauta un sodīta.”
Gao prognozē, ka rezultāts ir tāds, ka Krievijas prezidents nespēs īstenot savu primāro ārpolitikas mērķi saglabāt Kremļa “ekskluzīvo ietekmes sfēru” pār bijušo Padomju Savienību.
“Krievijas sakāve atstātu tai bez cerībām atjaunot savu veco impēriju,” viņš sacīja. Tikmēr Ukraina “kļūtu par lielās Eiropas ģimenes locekli”.
Gao izteikumos iztrūka nekādi vērtējumi par Ķīnas pozīciju vai skatījumu uz tās turpmāko trajektoriju pēc kara Ukrainā.
Februārī Sji un Putins nāca klajā ar 5000 vārdu garu kopīgu Pekinas paziņojumu, kurā paziņoja, ka Ķīnas un Krievijas partnerībai “nav robežu”.
11 nedēļu laikā kopš Krievijas iebrukuma Pekina ir nodrošinājusi Maskavu ar vērtīgu diplomātisko aizsegu, lai gan tās atbalsts ir palicis pārsvarā retorisks, un līdz šim tam nav izdevies sniegt materiālo palīdzību, norāda ASV amatpersonas.
Pēc Ukrainas kara starptautiskajā kārtībā, kurā Gao uzskata, ka Krievija tiks ievērojami novājināta un izolēta, Ķīna varētu nonākt bez svarīga ģeostratēģiskā sabiedrotā, kas atbalstītu savu autoritāro sistēmu pasaules mērogā.
Daudzi uzskata, ka Sji ir pārāk cieši saistījis Ķīnu ar Krieviju, riskējot ar nopietnu kaitējumu reputācijai, Maskavas karam ieilgstot.
Tomēr tajā pašā laikā pastāv bažas, ka Sji tuvākie padomnieki tikai apstiprina prezidenta aizspriedumus, nevis stāsta viņam skarbas patiesības par mainīgo ģeopolitisko ainavu.
