Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins aizvadīs pirmās sarunas kopš kara sākuma ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski. Tikšanās, visticamāk, notiks, izmantojot video saiti pēc Ķīnas līdera vizītes Maskavā, raksta The Wall Street Journal (WSJ).
Reuters priekšvakarā ziņoja, ka Ķīnas vadītājs plāno nākamnedēļ apmeklēt Krieviju un tikties ar Vladimiru Putinu.
Sarunas, ko Sji plānojis ar Putinu un Zelenski, ir domātas, lai demonstrētu, ka Ķīna grasās ieņemt aktīvāku starpnieka lomu Ukrainas kara risināšanā, raksta WSJ. Pirms tam ĶTR jau ir spērusi līdzīgus soļus, piemēram, prezentējot savu miermīlīgā izlīguma plānu.
Tikpat svarīgs solis būs tiešas sarunas ar Zelenski. Līdz šim Rietumu valstis Ķīnas mēģinājumus pildīt miera uzturētāja lomu ir vērtējušas skeptiski. Savukārt Zelenskis respektēja Pekinas priekšlikumu.
Kara starpniecība nostiprinātu arī Ķīnas kā globāla dalībnieka reputāciju, kas nesen ir sākusi uzņemties šādu lomu. Piemēram, pagājušajā nedēļā Pekina veicināja negaidītu izrāvienu diplomātiskajās attiecībās starp Saūda Arābiju un Irānu. Valstis ar Ķīnas starpniecību vienojās atsākt diplomātiskās attiecības.
Tomēr panākumi miera uzturētāja statusā starp Krieviju un Ukrainu būs daudz grūtāki. Abas puses joprojām uzskata, ka var nostiprināt savas pozīcijas kaujas laukā, pirms sēsties pie sarunu galda.
13. martā Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Krievijas mērķus Ukrainā “var sasniegt tikai ar militāriem līdzekļiem”.
Pekina savā 12 punktu miera plānā aicināja konfliktā iesaistītās puses ievērot visu valstu suverenitāti, pārtraukt uguni un sākt miera sarunas.
Zelenskis sacīja, ka daži no Ķīnas plāna punktiem ir līdzīgi “Miera formulai”, ko Ukrainas prezidents prezentēja G20 noslēdzošajā samitā. Jo īpaši tajā bija ietverta prasība nekavējoties izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas un pārtraukt karadarbību. Zelenskis izteica vēlmi turpināt darbu pie Pekinas priekšlikuma un sacīja, ka plāno tikties ar Sji, lai apspriestu sīkāku diskusiju.
Krievija pati paziņoja, ka piekrīt Pekinas viedoklim par konfliktu un atzinīgi vērtē Ķīnas miera priekšlikumu.
Visā kara laikā Pekina sniedza Krievijai atbalstu, formāli saglabājot neitralitāti. Tādējādi Ķīna atteicās nosodīt karu Ukrainā ANO Drošības padomē, atturoties no balsošanas. Turklāt Ķīna uzpirka Krievijas naftu un gāzi, kā arī pārdeva tai mikroshēmas un citas preces, ko var izmantot militārām vajadzībām, iepriekš rakstīja WSJ.
Vašingtona pagājušajā mēnesī turēja aizdomas, ka Ķīna ir gatava piegādāt Krievijai ieročus un munīciju karam Ukrainā. Tomēr Pekina šos apgalvojumus noliedz.
