Dzimumu lomas ne tikai darbojas, bet arī ietekmē dzīvesbiedru veselību. Pētījumi liecina, ka sievai strādājot vairāk kā 40 stundas nedēļā, viņas vīra veselības stāvoklis pasliktinās par vairāk kā 25 procentiem.
“Lielāka ietekme uz veselību ir nevis tam, kāda ir nodarbošanās, bet gan cik ilgi jāstrādā,” CNN pastāstīja pētījuma autors Ross Štolcenbergs, Čikāgas universitātes socioloģijas profesors. “Līdz 40 stundām nedēļā ilgam darbam vēl nav nekāda megatīva blakusefekta uz dzīvesbiedra veselības stāvokli, bet šie efekti kļūst būtiski, ja sievas darbs ilgst vairāk par 40 vai 50 stundām nedēļā.”
Lai cik patīkams vai nepatīkams būtu šis fakts, bet liela nozīme šai ziņā ir dzimumu lomām ģimenē, tā norāda profesors. Sievietes visbiežāk ir tās, kas rūpējas par attiecību uzturēšanu, ģimenes locekļu veselīgo dzīvesveidu, kā arī skubina vīru doties pie ārsta, tiklīdz tas nepieciešams. Protams, arī citi, vēl delikātāki apstākļi šeit spēlē savu lomu.
Tomēr galvenais veselīga dzīvesveida mehānisms ir lietišķu un radošu sociālo kontaktu dibināšana. Kā skaidro Štolcenbergs, tas nozīmē, ka regulāra satikšanās ar draugiem un radinieku apciemošana, kā arī svētki ģimenes lokā, ir efektīvs stresa samazināšanas veids.
Slikti, ja vīrietis liek savai sievai pārstrādāties, bet vēl sliktāk, ja viņš nolemj dzīvot viens. “Vissliktākais, ko vīrietis var nodarīt savai veselībai, – šķirties no sievas,” apgalvo socioloģijas profesors. “Vidusmēra vīrieši ne uz pusi tik labi nespēj veidot labvēlīgus sociālos kontaktus kā sievietes.” Pēc šķiršanās šo sociālo kontaktu zaudēšana iedragā vīrieša veselību, un veselības pasliktināšanās notiek diezgan drīz.
Ikvienam pašam ir jārūpējas par savu veselību, taču pētījums liecina, ka vīri ir daudz atkarīgāki no savu sievu rūpēm par veselību, nekā otrādi. Šīs atšķirības sakņojas dzimumu lomu atšķirībās ģimenē.
Vispārsteidzošākais atklājums šajā amerikāņu sociologu pētījumā laikam tomēr ir par darba ietekmi uz sievietes veselību. “Iepriekšējais pētījums liecināja, ka nodarbinātība ir vienlīdz labvēlīga gan uz vīriešu, gan sieviešu veselību,” skaidroja Štolcenbergs. Taču vēlāk, salīdzinot ar jaunos datus ar eksperimenta dalībnieku iepriekšējo veselības stāvokli, liek apšaubīt šo pieņēmumu.
Štolcenbergs nonācis pie secinājuma, ka sievietes nodarbinātība uz pilnu slodzi, pusslodzi vai mazāk neatstāja nekādu efektu uz viņas veselību. Turpretī gan vīriešu, gan sieviešu veselības stāvoklis pasliktinājās, tiklīdz vīrietis kļuva par bezdarbnieku.
“Ilgstoša bezdarbība jau sen tiek uzskatīta par vīriešu veselībai kaitīgu faktoru,” teica sociologs, kurš savus atklājumus nesen prezentējis Amerikas Socioloģijas asociācijas sanāksmē Vašingtonā.
Profesors atklājis, ka abu dzīvesbiedru veselība uzlabojas, ja vīrietis ir nodarbināts vismaz 16 stundas nedēļā. Noskaidrots, ka vīrieša virsstundas darbā neatstāj negatīvu iespaidu ne uz viņa, ne sievas veselību.
Ciktāl tas attiecas uz veselības aprūpi, tradicionālās dzimumu lomas joprojām ir spēkā. Sievietes vairāk uzmanības velta ģimenes veselībai un labklājībai, bet vīriešiem aizvien ir tendence ignorēt veselības problēmas un stresu.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
