No 6. aprīļa līdz 8. aprīlim tautas lietišķās mākslas meistari, amatnieki, stāstnieki, tautas teicēji, muzikanti un dziedātāji vairāk nekā 152 vietās visā Latvijā aicināja ikvienu interesentu uz pasākumu „Satiec savu meistaru!”. Pasākuma mērķis ir nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, pārmantošana, vietējo meistaru apzināšana, viņu zināšanu un prasmju dalīšanās ar interesentiem.
Jau 6. gadu šajā pasākumā iesaistījās Baltinavas novads, vietējiem iedzīvotājiem un citiem interesentiem piedāvājot dalību radošās aktivitātēs. Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Antoņina Krakope un dziedātājas 6. aprīlī bērniem rīkoja aktīvu un izzinošu nodarbību „Pasakas, mīklas, rotaļdejas”. Baltinavas vidusskolas pirmsskolas grupiņu bērni, 1., 2., 3., 4. klašu skolēni pārbaudīja savas zināšanas par latviešu tautas pasakām, atbildot uz Antoņinas Krakopes sagatavotajiem jautājumiem. Kopīgiem spēkiem ar klašu audzinātājām, bērni minēja mīklas, kas nebija nemaz tik viegls uzdevums. Par pareizām atbildēm pasākuma dalībnieki nopelnīja īpašas medaļas- bērni pat sacentās, kurš nopelnīs pēc iespējas vairāk. Aktīvi pasākuma dalībnieki izkustējās, izdejojot dažādās latviešu rotaļdejas, muzikālo pavadījumu spēlēja etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas. Enerģiski izdejojušies, bērni pateicās etnogrāfiskā ansambļa sievām, kultūras nama vadītājai Intai Ločmelei, par aizraujošo nodarbību.
Dienas pēcpusdienā, Baltinavas novada muzeja telpās, audēja Iveta Gabrāne interesentus iepazīstināja ar Ziemeļlatgales tautas tērpu, tērpa detaļām, detaļu valkāšanas tradīcijām un paražām. Iveta klātesošajiem rādīja saistošos materiālus no Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja fonda. Darbnīcas turpinājumā aušanas pulciņa dalībnieki un vadītāja turpināja savus iesāktos darbus, ceļā uz Dziesmu svētkiem- auda brunčus, šuva kreklu, auda lupatu deķus. Iveta Gabrāne pasākuma „Satiec savu meistaru” ietvaros darbojās arī citos novados- 6. aprīlī Tilžas vidusskolā kopā ar bērniem auda jostu un stastīja par Ziemeļlatgales tautas tērpu; 7. aprīlī Varakļānu mūzikas un makslas skolā piedalījās pārpierītes izšūšanas darbnīcā.
7. aprīlī interesentiem tika piedāvāta iespēja piedalīties darbnīcā „Maizes cepšanas gudrības”, bijušajā Baltinavas Amatnieku centrā. Pasākuma laikā no iepriekš uzraudzētas mīklas meistars Jānis Laganovskis izmīcīja un izveidoja baltmaizes kukulīšus, ko uz vietas arī lika krāsniņā cepties. Maizes cepšanas process ir ļoti interesants — mīcīt un raudzēt mīklu, veidot klaipiņus un sekot, kā tie cepas. Tāpat interesanti ir tas, ka cepot maizīti, katrs var eksperimentēt ar sastāvdaļām, izveidot savu recepti, atklājot pilnīgi jaunu garšu pasauli. Krāsns šajā ēkā ir jauna- pirms pāris gadiem biedrība „Sukrums” atjaunoja ēkas iekštelpas, meistars Aigars Keišs pašrocīgi samūrēja jauno krāsni, kurā jau vairākkārt cepta garda maize.
Kamēr cepās maizīte, kopīgi pārrunājām dažādos maizes recepšu veidus, cepšanas tehnikas, noskaidrojām katra meistara cepšanas noslēpumus, izmantotās sastāvdaļas. Jānis Laganovskis dalījās pieredzē par baltmaizes cepšanu- sastāvdaļām, to proporcijām, mīklas rūgšanas ilgumu un citiem noderīgiem padomiem. Baltinaviete Ingrīda Briede stāstīja par savu cepto, līdzpaņemto ierauga maizīti. Ingrīda pastāstīja par pašu ieraugu- cik ilgi tas jāraudzē, kādas sēkliņas var likt klāt. Ļoti aizraujoši bija stāsti no maizes cepējas atmiņām par bērnību- kā bērniem vienmēr esot bijis jālasa kļavu lapas, mājās cepta gan rudzu maize, gan baltmaize. Mūsdienās kļavu lapas vairs nav dzirdēts, ka tiek izmantotas, šobrīd populārs ir cepamais papīrs. Gan Ingrīdas mamma, gan vīramāte cepušas maizi, turklāt īstā lauku krāsniņā. Ingrīda un arī klātesošās sievas atzina, ka tādu maizi, kāda tika agrāk cepta, mūsdienās vairs nav sanācis nobaudīt- tā laika maize „nesaziedēja”, nepelēja, nepalika cieta. Arī garša agrāk bijusi pavisam cita. Baltinaviete Alda Meščanova savu maizīti cep pēc tās pašas receptes, taču savā receptē izmanto arī rudzu klijas. Alda pastāstīja, ka ļoti liela nozīme ir telpas siltumam, kurā tiek mīcīta, raudzēta maizīte- ne tikai pašai krāsnij jābūt siltai, bet arī telpai, lai nav lielas temperatūras maiņas. Arī Aldas garšīgo maizīti klātesošie nobaudīja. Lai gan recepte tā pati, katra saimniece savai maizītei pielikusi kaut ko savu – savu garšu, savu rūpību un savu mīlestību.
Briežuciemiete Anna Pundure klātesošos cienāja ar savu saldskābo maizi. Anna agrāk cepusi gan baltmaizi, gan rudzu maizi. Saimniece dalījas ar savu recepti, atklājot nianses cepšanai gan īstā krāsniņā, gan cepeškrāsnī. Saimnieces nonāca pie secinājuma, ka ļoti liela nozīme esot miltiem, to kvalitātei. Mūsdienās labības lauki tiek vairāk apstrādāti, tāpēc garša arī šķiet savādāka, kā bērnībā, pats grauds ir savādāks.
Sievas dalījās arī ar dažādajiem ticējumiem, parunām par maizes cepšanu, kā piemēram, maize jāmīca tik ilgi, kamēr siena slapja (jeb mīcītājai mugura). Pirms likšanās krāsnī maizītei vienmēr jāuzzīmē krustiņš. Ir ticējums- kamēr maizīte rūgst, telpā nedrīkst tokšņot, durvis virināt, skaļi uzvesties, lai tai netraucētu uzrūgt.
Kamēr sievas neformālā gaisotnē pārrunāja savu cepšanas pieredzi, telpas sāka piepildīties ar saldu smaržu- baltmaize jau cepās un meistars Jānis Laganovskis rūpīgi to uzmanīja. Kad maizīte bija gatava un izņemta no krāsns, uz brīdi to apsedzām ar mitru dvielīti un nogaidījām, kamēr no maizītes vairs nenāk garaiņi. Pasākuma izskaņā mielojāmies ar svaigi cepto maizi un priecājāmies, cik garšīga tā sanākusi.
Arī mūsdienās, kad maizes cepšanā ir ienākušas modernās tehnoloģijas un pati gatavošana kļuvusi krietni vienkāršāka, vēl joprojām tiek piekoptas senās tradīcijas un pārmantoti cepšanas noslēpumi, kā izcept visgaršīgāko klaipu. Šīs darbnīcas mērķis bija apzināt vietējos meistarus, lai viņu zināšanas un prasmes tiktu nodotas tālāk- lai ikvienam interesantam rastos priekšstats par bagātīgo maizes cepšanas procesu un garšu pasauli.
Madara Siliņa,
Baltinavas novada domes
sabiedrisko attiecību speciāliste
