Lai mazinātu vardarbību pret sievietēm Latvijā un iedrošinātu cietušās sievietes ziņot un vērsties pēc palīdzības, 14. martā Saldū notika izglītojošs seminārs Saldus un Dobeles speciālistiem, kuri ikdienas darbā saskaras ar no fiziskas vardarbības cietušajiem ģimenē. Seminārs notika projekta “Solis tuvāk: Kopienas vienotā atbilde uz vardarbības pret sievietēm gadījumiem” ietvaros.
Seminārā piedalījās vairāk kā 50 Saldus un Brocēnu pašvaldību pārstāvji no Sociālajiem dienestiem, Pašvaldības policijas, Bāriņtiesas, Valsts policijas, Kurzemes rajona tiesas, Probācijas dienesta, kā arī vairāki mediķi, kuri darba ikdienā saskaras ar sievietēm, kuras cietušas no fiziskas vardarbības ģimenē. Mērķis bija veikt iestrādes speciālistu sadarbībai dažādu iestāžu ietvaros, strādājot ar vardarbības gadījumiem ģimenē un mazinot atkārtotas vardarbības riskus.
Seminārā uzstājās Valsts Policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs, kā arī Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” direktore Ina Balgalve, daloties pieredzē darbā ar jauno risku izvērtēšanas anketu. Savukārt Centra ,,Marta” Liepājas filiāles vadītājs Juris Dilba atainoja cietušo sieviešu fokusa grupu interviju rezultātus un iepazīstināja ar dažādiem juridiskiem aspektiem, bet eksistenciālā psihoterapeite un klīniskā psiholoģe Nikola Dzina aprakstīja vardarbības upura portretu, ka arī modelēja situācijas un skaidroja, kā efektīvāk palīdzēt cietušajām sievietēm.
Pirmā pilsēta, kurā pilotprojekts tika ieviests 2017. gada 1.jūlijā, ir Tukums. Balstoties uz Tukuma labo pieredzi, projekta ietvaros jaunais rīcības modelis šogad tiks ieviests vēl piecās pašvaldībās – Saldū, Dobelē, Valmierā, Cēsīs un Balvos. Šis ir pirmais šāda veida seminārs Kurzemē, kurā pulcējušies Saldus un Dobeles speciālisti, pēc pāris nedēļām tāds notiks Valmierā un Cēsīs, savukārt aprīļa sakumā – Balvos.
Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs atzīmē būtiskās pārmaiņas: “Līdz 2014. gadam, konstatējot vardarbību ģimenē, cietušais tika aizvests no notikuma vietas un nogādāts šim nolūkam paredzētā patversmē, tagad varmākam pašam ir jāmeklē, kur doties pēc nozieguma nodarīšanas, kamēr cietušais paliek savā dzīvesvietā. Policijas darbinieki pāri darītāju informē par iespējām, kur meklēt apmešanās vietu. Jāuzsver, ka policijas darbinieki nav tiesīgi lemt, kurā brīdī abas konfliktā iesaistītās puses nošķiramas – tam nepieciešams cietušās puses iesniegums jeb pieteikums, kuru izvērtējot varmāka tiek nošķirta no upura uz laiku līdz pat 8 dienām. Biežāk tiek piemērots aizliegums tuvoties, piemēram, cietušās personas dzīves vai darba vietai, arī aizliegums komunicēt. Ja varmāka pārkāpj noteikto aizliegumu, tad policija ir tiesīga viņu aizturēt.”
Policijas darbiniekiem ierodoties notikuma vietā, kur ir aizdomas par fizisku vardarbību ģimenē, ir jāaizpilda riska novērtējuma anketa, kas tika izstrādāta Tukuma pilotprojekta ietvaros. Šo anketu nododot tālāk citiem iesaistītajiem dienestiem, šādi aiztaupot cietušajai personai nepatīkamus brīžus, atkal un atkal atceroties pāridarījumu. Tā mēdz notikt, ja katrā instancē jāvēršas atsevišķi.
,,Gada otrajā pusē Labklājības ministrijā tiks gatavots ziņojums par projekta gaitā sasniegtajiem rezultātiem un secinājumiem, kā arī sniegti attiecīgi priekšlikumi likumdošanas grozījumiem” – sola Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta projektu vadītāja Laura Kornete.
Seminārs rīkots sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts policiju, biedrību Centrs ,,MARTA”, Tieslietu ministriju, kā arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju Eiropas Savienības programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” līdzfinansētā projekta ietvaros.
Signe Šteinberga
Valsts policijas
Kurzemes reģiona pārvaldes
vecākā speciāliste
sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos
