Pagājušajā nedēļā Ķīnas un Indijas līderu publiskie izteikumi Vladimiram Putinam liecina par izmaiņām pasaules uztverē par viņa uzsākto karu, sacīja Rietumu amatpersonas. Trīs no viņiem par to pastāstīja Financial Times.
Indijas premjerministra Narendras Modi aizrādījums un Putina atzīšanās, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins ir “satraukts” par Ukrainas jautājumu, ir “patiess un skaidrs signāls” par neapmierinātību, sacīja augsta Eiropas amatpersona. Viņaprāt, Ķīna un Indija var pielāgot savu rīcību pret Krieviju un Rietumiem, kas cenšas vājināt savu atbalstu valstīm, kuras nav nosodījušas karu.
Modi un Sji nostāja Rietumos ir interpretēta “praktiski kā kritika”, laikrakstam Financial Times sacīja kāds augsta ranga Eiropas ministrs: ”Īpaši no Modi. Es nedomāju, ka viņam tas (karš) patīk”.
Modi teica Putinam: “Šodienas laikmets nav karu laikmets.” Putins, atbildot uz to, norādīja, ka pastāv “bažas”, par to ko Indijas premjerministrs “pastāvīgi pauž”, un solīja: “Mēs darīsim visu, lai tas viss pēc iespējas ātrāk tiktu pārtraukts.”
Iepriekš Putins atzina, ka Sji izvirzījis “jautājumus un bažas” par Ukrainas krīzi.
Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā izskanējušie paziņojumi bija abu lielāko ekonomiku, kas nav noteikušas sankcijas pret Krieviju, visskaidrākā publiskā atzīšanās par bažām par Ukrainā notiekošo. Viņi uzsver, ka “Putins arvien vairāk izolējas no starptautiskās sabiedrības”. ASV Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs sacīja: “Pat tās valstis, kuras stingri un skaļi nerunā pret viņu, sāk brīnīties par to, ko viņš dara Ukrainā.”
Putins cenšas attīstīt attiecības ar Āzijas valstīm. Austrumu ekonomikas forumā septembra sākumā viņš sacīja, ka tādas valstis kā Ķīna varētu aizstāt Eiropu kā Krievijas tirdzniecības partneri. Viņš nerunāja tikai par “partneru vai orientācijas maiņu, viņš sapņo par konkurējošiem politiskiem un ekonomiskiem blokiem “, sacīja Maskavā bāzēts Rietumu diplomāts.
Cits Rietumu diplomāts Krievijas galvaspilsētā saka, ka Kremlis “gaida vairāk” no Ķīnas, kas, lai gan veicina Krievijas naftas importu, nesteidzas palīdzēt Krievijai aizsardzības un tehnoloģiju sektoros. Līdz šim, pēc diplomāta teiktā, “Ķīnas uzņēmumiem vai nu ir teikts, lai tie nedarbojas, vai arī viņiem ir vajadzīga atļauja no pašas augšas, lai kaut ko darītu.”
Analītiķi norāda, ka, lai gan Indijas un Ķīnas līderi pauda bažas, neviens no viņiem par Ukrainu tieši nerunāja un neatbalstīja to.
“Ar savu paziņojumu Modi sasniedza to, ko vēlējās sasniegt, — nosūtīja vēstījumu Rietumiem, ka neatbalsta Putinu ,” saka Sušants Sings, Deli Politikas pētījumu centra vecākais līdzstrādnieks.
