Tirdzniecība caur Lietuvu uz Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu varētu normalizēties dažu dienu laikā, sacīja divi ar šo lietu pazīstami avoti, Eiropas amatpersonām iestājoties uz kompromisa vienošanos ar Baltijas valsti, lai kliedētu strīdus ar Maskavu.
Kaļiņingrada, kas robežojas ar Eiropas Savienības valstīm un lielāko daļu preču paļaujas uz dzelzceļiem un ceļiem caur Lietuvu, kopš 17.jūnija Briseles noteikto sankciju dēļ ir atdalīta no dažiem kravu pārvadājumiem no Krievijas kontinentālās daļas.
Eiropas amatpersonas risina sarunas par teritorijas atbrīvošanu no sankcijām, kas līdz šim ir skārušas tādas rūpniecības preces kā tērauds, paverot ceļu vienošanās noslēgšanai jūlija sākumā, ja ES dalībvalsts Lietuva atteiksies no iebildēm, sacīja cilvēki, kuri atteicās nosaukt savu vārdu, jo diskusijas ir privātas.
Strīds par Krievijas eksklāva izolāciju pārbauda Eiropas apņēmību īstenot sankcijas, kas tika noteiktas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, vairojot bažas par eskalāciju pēc tam, kad citi ierobežojumi lika Krievijai nemaksāt savus parādus.
Lai gan Rietumu lielvaras ir apņēmušās iestāties par Ukrainu, atkārtoti paužot savu apņēmību gan G7, gan NATO samitos šonedēļ, Eiropai ir grūti gan ievērot stingras sankcijas, gan izvairīties no turpmākas eskalācijas ar Krieviju.
Tāpēc Eiropas amatpersonas ar Vācijas atbalstu meklē kompromisu, lai atrisinātu vienu no daudzajiem konfliktiem ar Maskavu, sacīja viens no cilvēkiem.
Ja netiks atjaunots tradicionālais Krievijas preču ceļš uz Kaļiņingradu, vispirms caur savu sabiedroto Baltkrieviju un pēc tam Lietuvu, Baltijas valsts baidās, ka Maskava varētu izmantot militāru spēku, lai caur savu teritoriju izplēstu sauszemes koridoru, sacīja persona.
Tikmēr Vācijā ir Lietuvā izvietoti karavīri, un, ja tas notiktu, tā varētu tikt iesūkta konfrontācijā ar saviem NATO sabiedrotajiem.
Arī Eiropas lielākā ekonomika ir ļoti atkarīga no Krievijas gāzes importa un būtu neaizsargāta pret jebkādu plūsmu samazināšanos, ja Kaļiņingradas strīds saasinātos.
“Mums ir jāsastopas ar realitāti,” sacīja kāds cilvēks, kuram ir tiešas zināšanas par ES diskusijām, raksturojot Kaļiņingradu kā “svētu” Maskavai.
“(Putinam) ir daudz lielāka svira nekā mums. Mūsu interesēs ir atrast kompromisu,” viņš sacīja, pieļaujot, ka iespējamais iznākums var šķist negodīgs.
KOMPROMISA DARĪJUMS
Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāvis sacīja, ka tā turpinās konsultēties ar Eiropas Komisiju par sankciju piemērošanu un ka jebkādām bloka izmaiņām nevajadzētu izcelt Baltijas valsti.
“Sankcijas ir jāīsteno, un jebkādi pieņemtie lēmumi nedrīkst mazināt ES sankciju politikas uzticamību un efektivitāti,” sacīja pārstāvis.
“Tā kā Kaļiņingradas tranzīts ir iespējams caur dažādām ES dalībvalstīm, Eiropas Komisijas skaidrojums, kā īstenot ES sankcijas…, nevar aprobežoties tikai ar Lietuvu.”
Eiropas Komisijas pārstāvis norādīja uz tās 22.jūnija paziņojumu, ka Lietuva ievieš ES ierobežojumus un pirmās nepieciešamības preču piegāde Kaļiņingradai joprojām ir netraucēta.
Viens no cilvēkiem, kam ir tiešas zināšanas par šo lietu, sacīja, ka viņi paredzēja, ka kompromisa darījums tiks panākts līdz 10. jūlijam, bet otra persona sacīja, ka par to varētu paziņot nākamnedēļ.
Viens no kompromisiem varētu paredzēt, ka kravu kustība starp Krieviju un Kaļiņingradu tiktu atbrīvota no ES sankcijām, pamatojoties uz to, ka tā netiek uzskatīta par normālu starptautisko tirdzniecību, jo eksklāvs ir daļa no Krievijas, sacīja viens no šiem cilvēkiem.
Šo piekāpšanos varētu pieļaut tikai ar nosacījumu, ka Kaļiņingradā tiek izmantotas sankcionētas kravas, nevis tās tiek eksportētas caur tās ostu, kur atrodas Krievijas Baltijas flotes galvenā mītne.
To varētu būt grūti garantēt un novest Lietuvu, kuras uzdevums ir noteikt preču galamērķi, sadursmes kursā ar Krieviju, sacīja persona.
Cita persona sacīja, ka humānu iemeslu dēļ varētu noteikt atbrīvojumu Kaļiņingradai, kas atrodas starp Lietuvu, Poliju un Baltijas jūru.
Viņš gan sacīja, ka Lietuvai ir nopietnas atrunas attiecībā uz piekāpšanos Maskavai.
ALKOHOLS UN CEMENTS
Lietuva, kuru agrāk pārvaldīja no Maskavas, tagad ir viena no sīvākajām Krievijas kritiķiem Eiropas Savienībā un ir nonākusi nesaskaņās ar Vācijas un Briseles amatpersonām, kas vēlas kliedēt strīdus.
Līdz šim ES sankcijas pret Krieviju neļauj transportēt dzelzi, tēraudu un metālus uz Kaļiņingradu caur ES valstīm.
Sankcionēto preču saraksts no 10.jūlija tiks attiecināts uz cementu un spirtu, augustā – oglēm un decembrī – tādiem naftas produktiem kā degviela. Kad sāksies pēdējā fāze, sankcijas tiks piemērotas aptuveni pusei no Krievijas uz Kaļiņingradu nosūtīto kravu.
Ne pasažieri, ne pārtikas produkti nav aizliegti, un Kaļiņingradu joprojām var sasniegt ar lidmašīnu vai jūru.
Lai gan ASV un Eiropas Savienība ir nekavējoties ieviesušas sankcijas, lai ierobežotu Krievijas piekļuvi starptautiskajam finansējumam un tās ogļu un naftas pārdošanu, soda pasākumi ir maz mazinājuši Krievijas militāro agresiju.
Pēdējās nedēļās Maskava ir arī pagriezusies pret Eiropu, samazinot kritiskās gāzes piegādes, mudinot Vāciju sagatavoties normēšanai un ar pieaugošām bažām vērot saasinās strīdu par Kaļiņingradu.
Kaļiņingrada, kurā dzīvo gandrīz viens miljons iedzīvotāju, tika atdalīta no Maskavas, kad Padomju Savienības sabrukšanas laikā Lietuva kļuva neatkarīga un iedzīvotājiem jāšķērso ES teritorija, lai pa sauszemi sasniegtu pārējo Krieviju.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs šonedēļ sacīja, ka preču nosūtīšanas uz Kaļiņingradu ierobežošana ir daļa no Rietumu pilnvarotā kara un ka Krievijai ir daudz veidu, kā atriebties.
“Ir daudz iespēju, ievērojama daļa no tām ir ekonomiska rakstura un spēj atdalīt skābekli mūsu Baltijas kaimiņiem, kuri ir veikuši naidīgas darbības,” viņš sacīja Krievijas laikrakstam.
“Ir arī iespēja izmantot asimetriskus pasākumus, kas … izraisīs kritisku konflikta eskalāciju.”
