Plaši izskanējušais likums par elektroniskajām pavēstēm, ko Krievijas Valsts dome un Federācijas padome ārkārtas kārtā pieņēma šonedēļ divās dienās, bija atbilde uz prezidentu Vladimiru Putinu saniknojušo krievu masveida emigrāciju. Par to medijiem pastāstīja augsta ranga valdības amatpersona, kas zina par sanāksmēm, kas notika rudenī un ziemā.
Pēc viņa teiktā, Putinu “personīgi sāpināja” pilsoņu bēgšana tādā mērogā, kādu valsts nebija pieredzējusi kopš PSRS sabrukuma. Pēc demogrāfa Alekseja Rakšas domām, Krieviju pameta 500–800 tūkstoši cilvēku, savukārt Alfa-Bank analītiķi lēš, ka migrācijas vilnis ir 1 miljons.
“Šī bēgšana gan personīgi aizvainoja, gan saniknoja priekšnieku (tā kā Krievijas amatpersonu vidū saskaņā ar padomju tradīciju Putinu ir pieņemts saukt savā starpā).Tika dots norādījums turpmāk to pārtraukt un sākt audzināt cilvēkus patriotismā,” stāsta amatpersona.
Runājot par vīriešiem, kuri nolēma aizbēgt pēc mobilizācijas sākuma, Putins 2022. gada oktobrī aicināja veikt “juridiskus, nevis emocionālus vērtējumus”. Taču patiesībā Putins bija neapmierināts, uzsver amatpersona: tie, kurus viņš uzdeva mobilizēt, valsti pameta bez vilcināšanās. Un varas iestādēm, vērojot notiekošo reāllaikā, nebija likumīgas iespējas bloķēt bēgšanu.
Daļēji tāpēc likumprojekts tika sagatavots slepenībā, laikrakstam saka Kremlim tuvu stāvošs avots.
Visi sagatavošanās darbi ar Aizsardzības ministrijas, Digitālās attīstības ministrijas, Kremļa, FSB, Iekšlietu ministrijas un citu departamentu līdzdalību tika veikti bez publicitātes, lai neradītu sabiedrībā papildus negatīvu reakciju. Tātad, nepievēršot uzmanību, varas iestādes nolēma tehniski novērst likumu robus vīriešiem, kuri ir pakļauti iesaukšanai un mobilizācijai, stāsta avots.
Likumu, ar kuru Krievijas Federācijā de facto izveido to pilsoņu reģistru, kuriem ir ierobežota ceļošana uz ārzemēm, kā arī ievieš būtiskus “izvairījušos” tiesību pārkāpumus līdz pat aizliegumam rīkoties ar īpašumu un vadīt automašīnu, Dome pieņēma uzreiz visos lasījumos 23 minūtēs. “Mums vienkārši nebija iespējas izpētīt šo likumprojektu,” sūdzējās komunistu deputāte Ņina Ostanina. Neskatoties uz to, Dome nobalsoja vienbalsīgi.
“Jā, formāli ir neliels noteikumu pārkāpums,” sacīja deputāts, kurš vēlējās palikt anonīms. “Bet laiks ir tāds, ka tagad neviens nestrīdēsies ar Domes vadību.”
Valsts mediji savās intervijās un reportāžās centās nomierināt klātesošos un uzsvērt, ka jaunais likums nav saistīts ar mobilizāciju, bet gan pieņemts, lai sakārtotu militārās reģistrācijas un iesaukšanas biroju darbu un nodrošinātu Krievijas pilsoņu labāku apkalpošanu.
Domes Aizsardzības komitejas vadītājs Andrejs Kartapolovs intervijā propagandistam Vladimiram Solovjovam sacīja, ka jaunais likums attiecas uz visiem, uz kuriem attiecas militārais dienests, taču “mobilizācijas nav, un tā arī nav plānota”. “Taču pašas par militāro dienestu atbildīgo attiecības ar militārajiem komisariātiem tiek “paceltas jaunā, mūsdienīgā līmenī, kas atbilst laika garam,” sacīja Kartapolovs.
