Ir parādījušies svarīgi pierādījumi par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa masveida neveiksmi.
Krievija no Ziemeļkorejas pērk miljoniem artilērijas šāviņu un raķešu, kas liecina, ka globālās sankcijas ir nopietni ierobežojušas tās piegādes ķēdes un piespiedusi Maskavu vērsties pie negodprātīgām valstīm militāro piegāžu vajadzībām. Par to ziņo New York Times.
ASV izlūkdienestu informācija tika atklāta dažas dienas pēc tam, kad Krievija saņēma pirmos Irānā ražotu bezpilota lidaparātu sūtījumus, no kuriem dažiem, pēc ASV amatpersonu teiktā, bija mehāniskas problēmas.
ASV valdības amatpersonas norādīja, ka Krievijas lēmums vērsties pie Irānas un tagad arī Ziemeļkorejas ir zīme, ka ASV un Eiropas noteiktās sankcijas un eksporta kontrole neļauj Maskavai iegūt piegādes savai armijai.
Amerikas Savienotās Valstis sniedza dažas detaļas no deklasificētās izlūkošanas datiem par ieročiem, laiku vai partijas lielumu. Kāda ASV amatpersona sacīja, ka papildus tuva darbības rādiusa raķetēm un artilērijas lādiņiem Krievija turpmāk centīsies iegādāties papildu Ziemeļkorejas aprīkojumu.
“Kremlim vajadzētu satraukties, ka tam vispār kaut kas jāpērk no Ziemeļkorejas,” sacīja Kara izpētes institūta Krievijas komandas vadītājs Meisons Klārks.
Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltais nams sāka atslepenot izlūkdienestu ziņojumus par Maskavas militārajiem plāniem un pēc tam šos materiālus vispirms privāti un pēc tam publiski izpaust sabiedrotajiem. Pēc atklāsmju klusuma ASV valdība atkal sākusi atslepenot informāciju, lai pievērstu uzmanību Krievijas armijas problēmām, tostarp nesenajiem izlūkdienestiem par Irānas bezpilota lidaparātu iegādi un Krievijas armijas problēmām ar karavīru vervēšanu.
Kā norādīts publikācijā, liela mēroga ekonomiskās sankcijas, vismaz līdz šim, Krievijai nav kaitējušas. Pēcinvāzijas enerģijas cenas ir palielinājušas tās kasi un ļāvušas Maskavai mīkstināt ietekmi, ko rada savu banku slēgšana no starptautiskajām finansēm un eksporta un importa ierobežošana. Arī sankcijas pret atsevišķiem Krievijas oligarhiem nav spējušas iedragāt prezidenta Vladimira Putina varu.
Taču ASV amatpersonas sacīja, ka, runājot par Krievijas spēju atjaunot savu militāro spēku, Eiropas un ASV ekonomiskās darbības izrādījās efektīvas. ASV un Eiropas sankcijas ir bloķējušas Krievijas iespējas iegādāties ieročus vai elektroniku šo ieroču ražošanai.
Maskava cerēja, ka Ķīna būs gatava pārkāpt šī eksporta kontroles un turpinās apgādāt Krievijas armiju. Taču pēdējās dienās ASV amatpersonas ir paziņojušas, ka, lai gan Ķīna ir gatava pirkt Krievijas naftu ar atlaidi, Pekina vismaz līdz šim ir ieviesusi eksporta kontroli pret Maskavas militārpersonām un nav mēģinājusi pārdot militāro aprīkojumu vai sastāvdaļas.
Tirdzniecības sekretāre Džīna Raimondo vairākkārt brīdinājusi Ķīnu, ka gadījumā, ja Ķīnas lielākais datoru mikroshēmu ražotājs Semiconductor Manufacturing International Corporation vai citi uzņēmumi pārkāps sankcijas pret Krieviju, ASV faktiski slēgs šos uzņēmumus, liedzot tiem piekļuvi amerikāņu tehnoloģijām.
Tā kā lielākā daļa valstu rīkojas piesardzīgi, saskaroties ar ASV spiedienu, Krievija ir koncentrējusi savus spēkus uz darījumu slēgšanu ar Irānu un Ziemeļkoreju.
Gan Irāna, gan Ziemeļkoreja lielā mērā ir atdalītas no starptautiskās tirdzniecības ASV un starptautisko sankciju dēļ, kas nozīmē, ka nevienai valstij nav daudz ko zaudēt, slēdzot darījumus ar Krieviju. Jebkurš darījums par ieroču iegādi no Ziemeļkorejas būtu pretrunā ANO rezolūcijām, kuru mērķis ir ierobežot ieroču izplatību no Phenjanas.
Tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā iepirkumi no Ziemeļkorejas ir saistīti ar eksporta kontroli. 152 mm artilērijas lādiņā vai Ziemeļkorejā ražotajā raķetē “Katyusha” nav nekā no augstas tehnoloģijas, sacīja Amerikas Uzņēmējdarbības institūta militārais eksperts Frederiks Kagans.
Putina izmisums
Kāda ASV amatpersona sacīja, ka jaunais līgums ar Ziemeļkoreju liecina par Maskavas izmisumu. Un Kagans sacīja, ka vēršanās pie Ziemeļkorejas ir zīme, ka Krievija acīmredzot nespēj saražot kara veikšanai nepieciešamo pamata aprīkojumu.
“Vienīgais iemesls, kāpēc Kremlim vajadzētu pirkt artilērijas šāviņus vai raķetes no Ziemeļkorejas vai kāda cita, ir tas, ka Putins nevēlas vai nespēj mobilizēt Krievijas ekonomiku karam pat visvienkāršākajā līmenī,” sacīja Kagans.
Krievijas militārās piegādes ķēdes ierobežošana ir centrālā daļa ASV stratēģijā vājināt Maskavu, lai izjauktu gan tās militāros centienus Ukrainā, gan turpmāko spēju apdraudēt kaimiņvalstis.
Jau mēnešiem ilgi gan no Krievijas operācijām Ukrainā, gan ASV valdības atklājumiem ir bijis skaidrs, ka precīzi vadāmi ieroči, piemēram, spārnotās raķetes, bieži nedarbojas. Kara sākumposmā puse vai vairāk no šīm raķetēm neizdevās izšaut vai trāpīt paredzētajos mērķos.
Arī Krievijas šo precīzi vadāmo ieroču krājumi ir samazinājušies, liekot ģenerāļiem mazāk paļauties uz raķetēm un tā vietā savu stratēģiju balstīt uz brutālo artilērijas bombardēšanu, kas izpostīja pilsētas Ukrainas austrumu reģionā.
Atklāsme, ka Krievija meklē vairāk artilērijas munīcijas, liecina, ka Maskavas piegādes problēmas, iespējams, ir dziļākas nekā tikai modernu tanku vai precīzi vadāmu raķešu augsto tehnoloģiju komponenti. Ja Krievija meklē vairāk artilērijas šāviņu Ziemeļkorejā, tad tai draud deficīts vai var rasties trūkums nākotnē, un tās rūpnieciskā bāze cīnās, lai apmierinātu kara militārās vajadzības.
“Ir ļoti iespējams, ka tas liecina par Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa masveida neveiksmi, kam, iespējams, ir dziļas saknes un ļoti nopietnas sekas Krievijas armijai,” sacīja Kagans.
Pēdējo nedēļu laikā Ukraina ir pastiprinājusi uzbrukumus Krievijas munīcijas noliktavām. Ukrainas spēki izmantoja ļoti mobilo ASV artilērijas raķešu sistēmu HIMARS un ASV izlūkdienestu ziņojumus, lai uzbruktu aiz frontes līnijām un iznīcinātu munīcijas noliktavas.
Lai gan nav skaidrs, kāda bija šo uzbrukumu ietekme uz kopējiem munīcijas krājumiem, Krievija bija spiesta atkāpties un pārvietot savas munīcijas uzglabāšanas vietas, samazinot artilērijas spēku efektivitāti.
Bija arī norādes, ka dažu Krievijas artilērijas šāviņu efektivitāte ir samazinājusies uzglabāšanas problēmu vai sliktas munīcijas krājumu uzturēšanas dēļ. Lai visefektīvāk trāpītu ienaidnieka karaspēkam, artilērijas šāviņi eksplodē gaisā tieši pirms nokrišanas zemē. Bet krāteri, ko vasarā radīja Krievijas artilērijas spēki, liecināja, ka daudzi to šāviņi iestrēga zemē, mazinot Ukrainas tranšeju postījumus.
Lai gan Ziemeļkorejas artilērijas šāviņu statuss ir neskaidrs, valstī ir plaši munīcijas krājumi, norādīts ziņojumā.
