Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš deklarē stratēģiskas un visaptverošas partnerattiecības ar Ķīnu, zaudē Pekinas vadības uzticību, kas arvien vairāk šaubās par viņa lēmumu prātīgumu un spēju bez zaudējumiem izkļūt no Ukrainas avantūras “slazdiem”.
Ķīna uzskata par iespējamu, ka Krievija nespēs gūt uzvaru pār Ukrainu un izkļūs no konflikta kā nenozīmīga valsts, kas pasaules mērogā ir politiski un diplomātiski novājināta, vēsta Financial Times, atsaucoties uz Ķīnas amatpersonām.
Daži no viņiem, raksta FT, privātās diskusijās atzīst vismaz zināmu neuzticību Putinam personīgi. Izdevuma avoti vēsta, ka Krievijas prezidents Sji Dzjiņpinu nav brīdinājis par nodomu iebrukt Ukrainā. Un vizītē Ķīnā dažas dienas pirms kara viņš tikai teica, ka varētu veikt “pasākumus”, ja Kijiva uzbruks Krievijas teritorijai un izraisīs humāno katastrofu.
Ķīnā tas tika saprasts kā signāls par ierobežotas militāras iejaukšanās iespējamību, nevis pilnvērtīgu iebrukumu, ko sāka Putins.
“Putins ir kļuvis traks,” FT sacīja viena Ķīnas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. “Lēmumu par iebrukumu pieņēma ļoti maza cilvēku grupa (Krievijā). Ķīna vienkārši nesaprot Krieviju,” viņš skaidroja.
Kā norāda FT avoti, neveiksmes situācijas novērtēšanā maksājušas karjeru Ķīnas Ārlietu ministrijas galvenajam Krievijas ekspertam, ministra vietniekam Le Jučenam. Viņš runāja krieviski un strādāja Padomju Savienībā, bet pēc tam kļuva par trešo personu ministrijā, kad Krievija un Ķīna aktīvi satuvinājās. Le Jučengs tika izslēgts no pretendentiem uz ministra amatu un pazemināts par ĶTR apraides un televīzijas Valsts pārvaldes vadītāja vietnieku.
“Le Jučengs tika pazemināts amatā par diviem līmeņiem. Viņš tika saukts pie atbildības par izlūkdienestu nespēju (paredzēt) Krievijas iebrukumu,” sacīja amatpersona.
Tagad Ķīna vēlas mazināt spriedzi ar Rietumiem, nostiprināt savas pozīcijas Eiropā un piedāvā sevi ne tikai kā iespējamo miera uzturētāju, bet ir gatava piedalīties arī Ukrainas pēckara atjaunošanā, vēsta FT avoti.
Par to liecina viena no Ķīnas Ārlietu ministrijas “vanagiem” Džao Lidzjana pazemojumi, kā arī bijušā vēstnieka ASV Cjiņa Ganga iecelšana departamenta vadītāja amatā.
Pekinas mērķis ir mēģināt pārliecināt Eiropas līderus, ka tā ir gatava izmantot savas ciešās attiecības ar Kremli, lai atturētu Putinu no kodolieroču izmantošanas, FT sacīja Ķīnas un ES amatpersonas.
Eiropas Savienība joprojām ir Ķīnas lielākais tirdzniecības partneris, un tikai divas bloka valstis – Nīderlande un Vācija – pērk Ķīnas preces 3,3 reizes vairāk nekā visa Krievija (245 miljardi ASV dolāru pret 73 miljardiem ASV dolāru). Tajā pašā laikā Krievijas Federācija pat nav iekļauta Ķīnas uzņēmumu galveno eksporta tirgu desmitniekā.
“Ķīna ir sapratusi, ka tai vienlaikus ir jāsaskaras ar pārāk daudzām valstīm, īpaši attīstītajām valstīm, kas joprojām ir tās galvenie ekonomiskie partneri,” saka Honkongas baptistu universitātes (Hong Kong Baptist University) sinologs Žans Pjērs Kabstans.
Tāpēc, pēc viņa domām, Ķīna ar visiem spēkiem cenšas tuvoties Eiropas Savienībai un tās galvenajām dalībvalstīm, kā arī ASV sabiedrotajiem Āzijā, piemēram, Japānai, Dienvidkorejai un Vjetnamai.
