“Nekad vairs.” Tieši šos vārdus ukraiņi kopā ar visu pasauli atkārto katru gadu 8.-9.maijā, pieminot Otrā pasaules kara upurus. Sarkanajā laukumā Maskavā tas vairāk izklausās “mēs to varam atkārtot katru gadu”.
Maskava piesavinājās uzvaru Otrajā pasaules karā, lai gan tajā visvairāk gāja bojā ukraiņi – aptuveni 9 miljoni. Putins gandrīz 80 gadus pēc kara beigām nāca klajā ar savu “Gēbelsa pasauli”, runājot par “nacisma” iznīcināšanu Ukrainā, tāpat kā Otrā pasaules kara laikā Hitlers.
Piemiņas un izlīguma dienā 8. maijā Volodimirs Zeļenskis teica savu aicinājumu ukraiņiem no “krievu pasaules” pilnībā iznīcinātās Borodjankas:
“Šogad sakām “nekad vairs” savādāk. Skan sāpīgi, nežēlīgi. 24. februārī tika izdzēsts vārds “nekad”. Šauti un bombardēti. Simtiem raķešu 4 no rīta, kas pamodināja visu Ukrainu. Mēs dzirdējām briesmīgus sprādzienus, mēs dzirdējām: “Atkal”.
Tuvojoties 9. maijam – Putina uzvaras svētajam datumam – informatīvo telpu piepildīja prognozes par to, ko Putins vēl var darīt tik briesmīgu. Amerikāņu un britu izlūkdienesti brīdināja, ka Kremlis oficiāli pieteiks karu Ukrainai, lai iedarbinātu vispārējās mobilizācijas spararatu Krievijā. Citi atzīmēja: Putins tas nav izdevīgi, tāpēc pieliks visas pūles, lai pilnībā atdalītu Ukrainu no jūras, pabeidzot “Novorosijas” izveidi.
Kamēr Rietumi strīdas, ukraiņus interesē, kad beigs lidot raķetes un karš beigsies. Kur ir solītie Rietumu ieroči, kas palīdzēs uzvarēt? Kad beidzot Krievijas ekonomika kritīs straujāk par Ukrainas?
Esam apkopojuši medijos pieejamās atbildes uz šiem jautājumiem un izanalizējuši galvenos Putina kara pret Ukrainu attīstības scenārijus.
Kara pieteikums
Krievija militārajās mācībās Kaļiņingradā simulē kodoluzbrukumu Eiropai, un Valsts domes spīkers Vjačeslavs Volodins saka, ka Krievija apstāsies pie robežas ar Poliju. Tā ir jaunā Eiropas realitāte, kur Krievija pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara ir izvērsusi pilna mēroga karu.
Tajā pašā laikā, spriežot pēc Putina runājošo galvu izteikumiem, Kremlis nolēma attālināties no “Ukrainas denacifikācijas” – pašā sākumā pasludinātā kara mērķa. Kāpēc? Jo krievi maz saprot, kas tas ir, un daudzi pat nevar izrunāt vārdu “denacifikācija”.
Tāpēc Maskava steigā pārgāja uz citu rokasgrāmatu: Krievija ar savu ekonomiku un tehnoloģijām cīnās pret visu NATO. To īpaši paziņojis Roskosmos vadītājs Dmitrijs Rogozins, kurš nepārtraukti un neveiksmīgi “karo” ar Īlonu Masku tviterī. Tas pats Rogozins, kurš, starp citu, aicināja pēc iespējas ātrāk pārcelt Krievijas ekonomiku uz militāriem pamatiem.
Kremlis dara visu iespējamo, lai zombētu krievus, vairojot naida pakāpi pret ukraiņiem, kurus it kā paņēmuši ļaunie amerikāņi un NATO. Tāpēc, pēc Kremļa propagandas plāna ir jāatbrīvo ukraiņi, un vienlaikus arī citas valstis, kuru teritorijas līdz 1917. gadam bija Krievijas impērijas sastāvā.
Kā kronim šim ārprātam krieviem vajadzētu būt Putinam tik ļoti mīļajiem uzvaras “svētkiem” 9. maijā. Galvenais mērķis ir tik ļoti palielināt krievu naida pakāpi pret ukraiņiem un visu civilizēto pasauli, ka viņi paši skries uz militāro uzskaites un iesaukšanas birojiem un devās uz fronti.
Pēc Rietumu izlūkdienestu domām, Putins pat nekavēsies oficiāli pieteikt karu Ukrainai, lai savāktu vairāk lielgabalu gaļas un izmestu to uz fronti. Taču pārsteidzoši, ka Maskava nedomāja par pilna mēroga kara pret Ukrainu ideoloģiju. Tāpēc vismaz pagaidām krievi ir gatavi vērot ukraiņu genocīdu no savu zombiju ekrāniem, nevis mirt par Putina trakajām idejām kaujas laukā.
Nebūs nekas neparasts, ka Kremlis var sarīkot virkni asiņainu teroraktu pret savējiem, vainojot par to Ukrainu, lai liktu krieviem nikni ienīst ukraiņus. Bet tad tiks sagrauts mīts par “neuzvaramo” Krievijas armiju un specdienestiem, kuri palaida garām “terora aktus” savā teritorijā.
Protams, vēsture pierāda, ka propaganda var pabarot krievus pat bioloģiskajiem ieročiem, Ameriku un NATO laboratorijām, kas darbojas Ukrainas teritorijā. Tāpēc viņiem ir ļoti viegli likt noticēt kārtējām muļķībām. Turklāt Putins var tikai gūt labumu no karastāvokļa izsludināšanas Krievijā.
Kāpēc? Jo tas dos Putinam neierobežotu varu ekonomikas jomā. Visa ekonomika tiks pārcelta uz militāriem pamatiem, kas nozīmē, ka var paņemt Putina politikai nepiederošo oligarhu īpašumus, ja tādi paliks, un visu pārējo pilsoņu īpašumus tāpat vien.
“Novorosija”
Putins svētdien, 8. maijā, nosūtīja apsveikumus valstīm Uzvaras dienā. Starp saņēmējiem bija arī Ukraina. Kremlis vēstulē ciniski novēlēja ukraiņiem “mierīgu un taisnīgu nākotni”. Simbolisms tika demonstrēts arī abās Atlantijas okeāna pusēs.
Vispirms 8. maijā Užgorodā ieradās ASV pirmā lēdija Džila Baidena. Kopā ar Oļenu Zeļensku viņa apmeklēja vietējo skolu, kurā tika izmitināti ukraiņi, kuri bija spiesti bēgt no kara plosītajām teritorijām. Nemaz nerunājot par Kanādas premjerministra Džastina Trudo vizīti Irpiņā un leģendārās rokgrupas U2 un Bono uzstāšanos Kijivas metro.
Otrkārt, Zelenskis uzaicināja Vācijas kancleru Olafu Šolcu 9. maijā apmeklēt Ukrainu. Tas būtu ļoti simboliski, ja viņš atbrauktu uz Kijevu tieši tajā dienā. Tomēr tas, kas noteikti nāks kā trieciens Putinam, ir Baidena lendlīzes parakstīšana, par kuru jau tika paziņots Baltajā namā.
Tomēr vairums ekspertu sliecas uzskatīt, ka 9. maijā (vai dažas dienas pēc šī datuma) Putins var paziņot par Luhanskas un Doņeckas apgabalu aneksiju to administratīvajās robežās, kā arī to pašu ar daļu no Zaporožjes un Hersonas apgabaliem.
Jau nedēļu prokrieviskā publika ir pilna ar šo reģionu pašpasludināto vadītāju izteikumiem, ka viņi vēlas dzīvot Krievijas Federācijas sastāvā. Dažreiz tas nonāk līdz ārprātam. Kaut kur uzcelt pieminekļus Ļeņinam, kura politiku kritizē Putins. Nesaprotamā veidā Hersonas apgabalam atdod Krievijas impērijas laiku ģerboni un 9. maijā viņi nolēma Luhansku pārdēvēt par Vorošilovgradu.
Taču tas nav tas, uz ko Kremlis cerēja. Pēc sakāves pie Kijivas, Putins atdzīvināja projektu Novorossija, uzskatot, ka līdz 9.maijam viņš varētu sagrābt gandrīz pusi Ukrainas no Harkovas līdz Piedņestrai, acīmredzot domājot doties arī uz Moldovu. Taču Ukrainas bruņotie spēki šos plānus izjauca, un 9.maijā ir plānoti proukrainiskie mītiņi Melitopolē, Berdjanskā, Nova Kahovkā, Energodarā un Hersonā, kas atrodas pagaidu Krievijas okupācijā.
2024. gada vēlēšanas
Pēc NATO ģenerālsekretāra vietnieka Mirča Džoena teiktā, Krievijas karš pret Ukrainu drīz ieies izšķirošajā fāzē.
The Washington Post raksta: ja ukraiņi spēs izturēt, līdz jaunas ieroču partijas nonāks tieši frontē, pastāv iespēja, ka Krieviju izdosies izspiest no pozīcijām, ko tā ieņēma pilna mēroga iebrukuma laikā. Pēc militārā eksperta Oļega Ždanova teiktā, runas par tagad Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu var sākties ne agrāk kā jūnijā.
“Mums ir jāiegūst aprīkojums, ko mums solīja mūsu Rietumu partneri, jāveido vienības un jāapmāca personāls. Šodien mums ir spēks un līdzekļi, lai noturētu savas pozīcijas. Ukraina četras nedēļas ir nostāvējusi vissliktākajos apstākļos. Tagad apstākļi bruņotajos spēkos Ukraina uzlabojas, savukārt Krievijas armijā degradējas gan personāls, gan militārā tehnika, jo jāizņem no noliktavas veco padomju tehniku,” komentē Oļegs Ždanovs.
Kamēr amerikāņu plašsaziņas līdzekļi, jo īpaši The New York Times, turpina kliedēt Putina mītus par krievvalodīgajiem ukraiņiem, kuri it kā ir jāaizsargā no nacistiem un Banderas, Eiropā, īpaši Vācijā, viņi sāk apzināties savu maldīguma politiku pret Krieviju, jau atklāti pasludinot, ka tā uzvarēja Otrajā pasaules karā ar gandrīz 9 miljonu ukraiņu dzīvībām, un pateicoties tam pašam amerikāņu lendlīzes likumam.
Pēc ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena teiktā, Putins neuzrāda nekādas pazīmes, ka būtu gatavs izbeigt karu diplomātijas un sarunu ceļā. Nav brīnums, jo viņš nevar zaudēt karu pret Ukrainu savu prezidenta vēlēšanu priekšvakarā 2024. gada martā, lai kādā veidā tās notiktu. Pretējā gadījumā viņš zaudēs ne tikai savu karalisko troni, bet, iespējams, arī dzīvību.
Tātad viņš turpinās paaugstināt likmes. Pilna mēroga iebrukumā Putins 24. februārī faktiski legalizēja raķešu un bumbu uzbrukumus Ukrainai, kas nebija noticis visus astoņus Donbasa kara gadus. Tagad visi ukraiņi domā, kā apturēt bombardēšanu. Galu galā, pat ja Ukraina uzvarēs Krievijas armiju kaujas laukā, neviens nezina, cik Putina krājumos vēl ir raķešu, ar kurām viņš var turpināt bombardēt mierīgās Ukrainas pilsētas.
Armijas, pārveides un atbruņošanās centra direktora vietnieks starptautisko attiecību jautājumos Mihails Samuss saka, ka patiesībā tas ir uz Ukrainas Rietumu partneru sirdsapziņas. Kopš 2014. gada Kijiva ir pastāvīgi lūgusi nodrošināt to ar pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmām. Abās Atlantijas okeāna pusēs viņi smējās, sak, 21. gadsimts, kādi raķešu triecieni…
Tagad viņi nolaiž acis un saka: “Jā, mēs padomāsim.” Tomēr, ir pārliecība, ka ukraiņu speciālisti, kas strādā arī pie S-300, ātri apgūs amerikāņu ”patriotus”, lai nodrošinātu, piemēram, poļu iznīcinātājus MiG-29, kas var arī aizsegt debesis un izšaut raķetes. Turklāt ukraiņiem ir vajadzīgas Patriot un Norvēģijas NASAMS sistēmas. Tajā pašā laikā patiess pārsteigums ir ukraiņu pretgaisa aizsardzības darbs, jo tas kalpoja vēl PSRS. Polija un, arī visas pārējās bijušās Varšavas pakta valstis šobrīd sēž bez pretgaisa aizsardzības, jo tās neremontēja padomju sistēmas, domājot, ka pirks jaunas no NATO.
