Apskatīsim dažas pazīstamākās un izplatītākās sausseržu šķirnes. Vācijas vīteņsausserdis ”Belgica” (Lonicera periclymenum Belgica). Šīs šķirnes sausserža lapas ir biezākas kā citu šķirņu vīteņsausseržiem. Ziedi purpurvioleti. Tumši purpurvioletā ziedlapu krāsa atklājas jau ziedpumpuros.
Arī Vācijas vīteņsausserdis ” Serotina ” (Lonicera periclymenum Serotina ) ir izplatīta sausseržu šķirne. Lapas ir plānākas; ziedi – tumši violeti.
Labi ziemcietīgs ir Hekrota vīteņsausserdis ( Lonicera heckrotti), no kura cēlies Hekrota vīteņsausserdis ”Goldflame” , kas 1960. gadā no Amerikas tika ievests Eiropā, kur kļuva populārs. Zied tumšiem krēmkrāsas ziediem , ziedu ārpuse – sarkana. Zied ļoti bagātīgi un krāšņi.
Kaprifoliju dzimtā Latvijā ietilpst ložņājoši puskrūmi ar dobiem zariem un serdi. Arī sausserži pieder pie kaprifoliju (Caprifoliaceae) dzimtas.
Bez sausseržiem kaprifoliju dzimtā vēl ir ap 450 sugu: krūmi, koki, liānas vai, retāk, lakstaugi. Latvijā konstatētas 8 sugas – parastas vietējās mežu un krūmāju sugas vai savvaļā pārgājuši kultūrbēgļi. Kā krāšņumaugi Latvijā introducētas aptuveni 40 sausseržu sugas.
Par sausseržu latīniskā nosaukuma (Lonicera) izcelšanos skaidru ziņu nav. Tiek uzskatīts, ka Kārlis Linnejs to piešķīris par godu vācu ārstam un dabas vēsturniekam Johanam Lonitceram (1499-1569). Taču iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta ‘Naturalis Historae Opus Novum’ autoram. Interesanti, ka romiešu laikos sausserdi izmantoja kā ārstniecības augu plaušu saslimšanu un urīnceļu infekciju ārstēšanai.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
