Dzīvoja rakstnieks. Pasakās teiktu – reiz. Pirms 40 gadiem mūsu pilsētā. Cienījams kungs Latvijas laikā darinātā mētelī un platmalē, ar spieķi. Viņa dzīves aplis bija aizsācies Liepājā, tālākās pieturas: Rīga, Pēterburga, Odesa, Rīga, bet no 1944. gada kopā ar sievu Mildu un meitām mirdzu un Aiju – līdz pat savai aiziešanai – Talsi. Ikdienas gaitas aizritēja darbā 18. ceļu un remonta būves pārvaldē, bet par mājām viņš varēja dēvēt “Skotu pili” jeb joprojām saglabājušos namiņu Talsos, Raiņa ielā 16. Tikai daļa pilsētas inteliģences zināja par šī vīra radošo mūža posmu un devumu latviešu literatūras vēsturē.
Kārlis Zariņš (1889 -1978) bija viens no ievērojamākiem 20. gadsimta pirmās puses latviešu rakstniekiem. Literāro darbu sācis ar tulkojumiem žurnālā “Jaunības tekas”, laikrakstā “Latvija”, turpinājis ar dzeju, vēlāk prozu un dramaturģiju. Piedalījies Latvijas atbrīvošanās cīņās 1919. gadā. Pēc 1920. gada strādājis literāru darbu laikrakstos “Kareivis” un “Tēvija”. 1945. gadā literāro darbību pārtraucis. Pēdējais pabeigtais K. Zariņa darbs, sarakstīts Talsos no 1956. līdz 1969. gadam, ir sentenču krājums „Pārdomas, baložiem maizi drupinot”. Rakstnieks apbedīts Talsu Jauviņu kapos.
Kārlis Zariņš ir vairāku romānu, stāstu krājumu, lugu un literāru recenziju autors. Viņa vēsturiskie romāni piedzīvojuši atkārtotus izdevumus, no tiem populārākie ir “Kaugurieši”(1938.,1941.,1949.,1975.g.) un “Kāvu gadi”(1943.,1997.g.).
Pateicoties literatūrzinātnieces Anitas Rožkalnes vairāk kā 30 gadu ilgajam pētījumam, kurš rezultējies 500 lappušu bagātīgā monogrāfijā “Kārļa Zariņa burvju aplis”, Talsu novada muzejs ieguvis Kārļa Zariņa arhīvu. No 10. decembra līdz 12. janvārim ikviens interesents varēs apskatīt daļu no muzeja krājumā esošajiem materiāliem rakstnieka130. gadu jubilejai veltītajā piemiņas izstādē.
Gita Kļaviņa,
Talsu novada muzeja galvenā speciāliste darbā ar sabiedrību
