Latvijas jaunieši visbiežāk nožēlo pārlieku dalīšanos ar personīgiem fotoattēliem (40%) un rupju vai agresīvu izturēšanos (35%) internetā, liecina Samsung Skola nākotnei veiktā aptauja*. Turklāt katrs piektais no jauniešiem atzīst, ka problēmsituācijās digitālajā vidē, kuras risinājis vienatnē, tomēr būtu bijis pareizāk iesaistīt pieaugušos.
“Mēs rūpējamies par saviem bērniem publiskajā telpā – neatstājam viņus bezpalīdzīgus svešā vietā, bet aizmirstam, ka arī internets ir publiskā telpa – kāpēc mūsu bērni tik bieži tajā tiek atstāti vieni? Audzināšana mūsdienās norisinās divās realitātēs – gan offline, gan online telpā – un ne vienā, ne otrā vecāku aktīvu piedalīšanos tajā neviens nav atcēlis,” saka Latvijas Universitātes Izglītības, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, Izglītības zinātņu un pedagoģiskās inovācijas nodaļas vadītāja Zanda Rubene, Samsung programmas “Skolēna Digitālais IQ” eksperte.
Ja vecāki būtu snieguši lielāku atbalstu un vairāk mācījuši interneta lietošanu tā apguves sākumposmā, teju trešdaļa (28%) jauniešu uzskata, ka agrākā vecumā būtu saskārušies ar mazāk problēmām digitālajā vidē.
Kā minēts, tiešsaistē jaunieši visbiežāk nožēlo dalīšanos ar pārāk daudz fotoattēliem (40%) un rupju vai agresīvu uzvedību (35%), turklāt 22% aptaujāto nožēlojuši, ka problēmas, ar kurām saskārušies digitālajā vidē, risinājuši vienatnē, neiesaistot pieaugušo. Tāpat visvairāk nožēloto darbību topā iekļuvusi arī kāda izsmiešana vai apvainošana kopējā saziņas grupā (20%), dalīšanās ar pārāk personīgiem vai atklātiem foto (19%), uzticēšanās svešam cilvēkam, kas vēlāk pievīlis (19%) un dalīšanās ar pārāk personīgu informāciju (18%).
“Kad man bija 15 gadi, es aktīvi nodarbojos ar vlogošanu jeb video uzņemšanu par savu ikdienas dzīvi. Es nekad savas mājas speciāli nefilmēju, taču filmēju rajonā, kurā dzīvoju, un to bija viegli atpazīt. Nepagāja ilgs laiks līdz sveši cilvēki no maniem video saprata, kur es dzīvoju. Es par to uzzināju, kad man sociālajos tīklos sāka sūtīt fotoattēlus ar manas mājas ieejas durvīm. Man šķita, ka biju izturējusies gana piesardzīgi attiecībā pret privātu ziņu neizpaušanu, taču sapratu, ka ir cilvēki, kas ir gatavi izmantot jebkuru informācijas kripatu, lai uzzinātu vairāk, nekā vēlos izpaust,” ar pieredzes stāstu dalās jauniešu viedokļu līdere Natālija Knipše.
“Jaunieši digitālajā vidē jūtas kā zivis ūdenī, tāpēc vecākiem nereti šķiet, ka bērnam nevar sniegt noderīgus padomus par jautājumiem, kas attiecas uz tiešsaisti. Tomēr jāatceras, ka vecākiem ir lielāka sociālā pieredze, kas ļauj savlaicīgi saredzēt un risināt potenciālās problēmsituācijas. Bērni nav jāapmāca lielisku pašbilžu vai video uzņemšanā, taču vecākiem ir īpaša sūtība – būt par bērna uzticamības personu, pie kuras vērsties, ja kas atgadījies kā offline, tā online vidē,” uzsver Samsung skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.
