“Putina mērķis joprojām ir pārņemt lielu daļu Ukrainas, ja ne visu valsti, bet es nedomāju, ka viņš spēs sasniegt šos mērķus,” New American Security centrā (CNAS) Vašingtonā sacīja ASV aizsardzības ministra vietnieks politiskajos jautājumos Kolins Kāls.
Kāls atzina, ka Krievijas spēki ir virzījušies uz priekšu Ukrainas dienvidos, taču norādīja, ka virzība uz priekšu nav liels izrāviens Ukrainas aizsardzībai. Pēc viņa vārdiem: “Viņi var gūt taktiskus ieguvumus šur un tur. Ukraiņi izturēs. Es nedomāju, ka krievi ir spējīgi sasniegt savus grandiozos mērķus.”
Augstā Pentagona amatpersona minēja būtiskus zaudējumus abām pusēm: “Ukraiņi cieš, krievi arī cieš lielus zaudējumus, un frontes līnija knapi kustas.”
Pentagons, pēc Kāla domām, piekrīt “ukraiņu bažām par nevienlīdzīgām iespējām artilērijas duelī” Ukrainas austrumos. “Tā ir taisnība, ka krieviem ir ievērojami lielākas artilērijas spējas,” viņš sacīja, uzsverot, ka Ukraina ir atkarīga no padomju laika artilērijas sistēmām, savukārt šādu sistēmu piegāde Ukrainai ir stipri ierobežota. Tieši tāpēc, skaidroja Kāls, nolemts pāriet uz NATO valstīs izmantoto artilērijas sistēmu piegādi.
Militārā departamenta pārstāvis sacīja, ka Ukrainas militārpersonas tagad pabeidz mācības ar vairākkārtējas palaišanas raķešu sistēmām HIMARS un ka “šīs sistēmas drīz sāks kaujas”.
Pentagona vadītāja vietnieks paziņoja, ka tuvāko nedēļu laikā tiks publiskota ASV jaunās nacionālās aizsardzības stratēģijas neklasificēta versija. Šajā dokumentā Krievija ir apzīmēta kā “akūts apdraudējums”. Kāls uzsvēra vārda “akūts” izvēli, kas liek domāt, ka izaicinājums ir “īslaicīgs un tajā pašā laikā “tūlītējs” un “pēkšņs”.
Jautāts, kura valsts rada vislielākos draudus ASV, Krievija vai Ķīna, Kāls atbildēja, ka “Ķīna ir vienīgā valsts, kas vēlas un spēj sistemātiski izaicināt ASV. Un tas attiecas ne tikai uz šo brīdi, bet arī uz pārskatāmu nākotni.
