Oktobrī Krievijas koloniju iedzīvotāju skaits samazinājies par 13 tūkstošiem cilvēku, raksta medijs ”Agentura” , atsaucoties uz Krievijas Federālā soda izpildes dienesta datiem. Tajā pašā laikā kolonijas kopumā atstāja aptuveni tikpat daudz cilvēku, cik iepriekšējos 9 mēnešos.
Kopumā no janvāra līdz oktobrim notiesāto skaits kolonijās (neskaitot pirmstiesas aizturēšanas centrus, cietumus un nepilngadīgo personu iestādes) samazinājies par 28 304 cilvēkiem. Aptuveni puse no viņiem – 13 172 – atstāja kolonijas oktobrī. Šis lēciens krasi kontrastē ar skaitļiem gada sākumā, kad ”Vāgnera” PMK vēl nevervēja gūstekņus karam Ukrainā, raksta medijs. Piemēram, janvārī notiesāto skaits kolonijās samazinājies tikai par 1086 cilvēkiem, februārī – par 814 cilvēkiem, bet martā – par 887 cilvēkiem. Aprīlī kolonijas iedzīvotāju skaits, gluži pretēji, palielinājies par 453 cilvēkiem, liecina Agentura dati.
Kopumā iedzīvotāju skaita samazināšanās tempi kolonijās jau ir pārsnieguši 2021.gada līmeni, kad ieslodzīto skaits samazinājās par 23 205 cilvēkiem.
No šiem datiem nav iespējams izdarīt nepārprotamu secinājumu par to, cik notiesāto tika nosūtīts karā Ukrainā, saka Natālija Taubina, ”Sabiedriskais verdikts” fonda direktore. Tieši viņa pirmā pievērsa uzmanību šiem skaitļiem. “Es tikko vērsu uzmanību uz ievērojamu ieslodzīto skaita samazināšanos ar vienlaikus ziņām par vervēšanu,” atzīmēja cilvēktiesību aktīviste. Oktobra lēciens varētu nozīmēt dažu ieslodzīto nāvi, kā arī to, ka mobilizētie palika ārpus soda izpildes sistēmas.
Pirmo reizi par ieslodzīto vervēšanu kolonijās kļuva zināms šovasar. Oktobrī tika ziņots par ieslodzīto nosūtīšanu uz Ukrainu no Permas apgabala, Urāliem un Sibīrijas. Ieslodzītie tiek vervēti arī Maskavas, Sanktpēterburgas, Orenburgas un Ņižņijnovgorodas apgabalu kolonijās, Krasnodaras apgabalā un praktiski visos Ziemeļkaukāza reģionos, medijam pastāstīja ”Spīdzināšanas apkarošanas komandu” vadītājs Sergejs Babinecs.
Jevgeņijs Prigožins bija pirmais, kas kolonijās savervēja cilvēkus karam. Algotņu kompānijas pārstāvji, tostarp pats Prigožins , apmeklēja Krievijas cietumus un vervēja ieslodzītos. Pēc Krievijas Sēdēšanas fonda cilvēktiesību aktīvistu domām, ”Vāgnera” PMK šādā veidā izdevies savervēt vairāk nekā 20 000 cilvēku. Ukrainā karo aptuveni 8000 ”Vāgnera algotņu”, novembrī ziņoja Ukrainas izlūkdienesti.
Septembrī, sekojot ”Vāgnera” PM, ieslodzītos karam ar Ukrainu sāka vervēt arī Krievijas Aizsardzības ministrija, raksta medijs Svarīgi stāsti.
Novembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas ļauj mobilizēt noziedzniekus, kuri pastrādājuši smagus noziegumus. Faktiski viņš legalizēja ieslodzīto sūtīšanas uz fronti praksi, ko Krievijas militārpersonas izmantoja jau kopš vasaras.
