Putina režīma uzsāktais karš nonāca katra ukraiņa mājās, gandrīz ceturtā daļa valsts iedzīvotāju kļuva par bēgļiem, taču arī pašā Krievijā valsts iedzīvotāji izjuta impērisko varas ambīciju smagumu. To rezultāts, cita starpā, bija izolācija, sankcijas, importa aizstāšana un inflācija.
“Krievijā būtiski pieaug nacionālisms un pārmērīgs patriotisms. Lai gan, tāpat kā daudzās citās pasaules valstīs. Mēs esam bijuši liecinieki populisma pieaugumam arī ASV, pie varas nākot Donaldam Trampam ar savu saukli “Padariet Ameriku atkal varenu”. Manuprāt, Putinam ir savs sauklis, piemēram, “Padarīsim Krieviju atkal varenu un imperiālistisku”. Es uzskatu, ka tā ir atbilde uz dziļu Krievijas prasību Krievijai ieņemt globālas lielvaras vietu pasaulē, un tāpēc daudzi atbalsta Putina centienus. Varbūt lielākā daļa negribētu tiekties uz šo mērķi tik nežēlīgā veidā, taču teorētiskā vai filozofiskā vēlme atkal padarīt Krieviju par lielu, imperiālistiskāku nāciju, manuprāt, pēc Padomju Savienības sabrukuma nav zudusi, ”saka Klauss. Larres, starptautisko attiecību profesors Ziemeļkarolīnas Universitātē Chapel Hill
Metjū Ores, RANE Eirāzijas analītiķis, piebilst: “Krievija kļūst arvien izolētāka diplomātiskā līmenī. Tas ir manāms arī ANO balsojumos, kur gandrīz neviens nevēlas atbalstīt Krieviju. Pietiek ar vienas rokas pirkstiem, lai šīs valstis saskaitītu. Kremlis domā, ka šīs valstis var palīdzēt Krievijai izveidot tā saukto alternatīvo pasaules kārtību. Taču pašas šīs valstis, šķiet, nevēlas piedāvāt Krievijai spēcīgāku atbalstu, un daudzas no tām pat tur Krieviju rokas stiepiena attālumā.
Vairāk nekā tūkstoš Rietumu uzņēmumu aiziešana no Krievijas tirgus, tostarp pazīstami zīmoli, SWIFT sistēmas bloķēšana Krievijas bankām un nespēja izmantot starptautiskās maksājumu sistēmas, grūtības ar valūtas maiņu un eksportu. Šķiet, ka visiem šiem Rietumu pasākumiem vajadzēja likt Krievijas sabiedrībai kritiski paskatīties uz savu varu un rīcības sekām, izvērtējot gan nepamatotas agresijas pret neatkarīgu valsti nodarīto zaudējumu apmērus, gan izmaiņas pašu dzīvē un labklājībā.
“Iespējams, ka Krievijā cilvēki nolems, ka izvēlētais kurss ir tik kaitīgs valstij, ka viņi vēlas mainīt Kremļa vadību un būs izmaiņas, ko mēs redzējām 1991. gadā, kad pazuda komunistiskā partija un Krievija izvēlējās uzņemties demokrātisku virzienu,” sacīja Viljams.Kortnijs, bijušais ASV vēstnieks Kazahstānā un Gruzijā, RAND eksperts.
“Ekonomiskās grūtības, ar kurām saskārusies Krievija, objektīvi ir vēl lielākas par jebko, ko Krievija jebkad ir piedzīvojusi. Cilvēki sākotnēji domāja, ka augstās naftas un gāzes cenas, augstās izejvielu cenas palīdzēs Krievijai atgūties, taču tagad objektīvā ekonomiskā realitāte eksporta ierobežojumu dēļ būs pavisam citāda. Iedzīvotājiem ir samazināta piekļuve dažādām precēm, kuras tagad tiek piegādātas, izmantojot ēnu importa shēmas, kas bieži vien palielina to izmaksas, kā arī noved pie zemākas kvalitātes produktu un visu veidu viltojumu parādīšanās. Cilvēku dzīves līmenis noteikti ir krities,” piebilda Metjū Orrs.
Sabiedriskās domas aptaujas Krievijā, kurām daudzi eksperti aicina neuzticēties vai uzticēties ļoti uzmanīgi, ņemot vērā varas iestāžu totālo kontroli pār analītikas centriem un plašsaziņas līdzekļiem, liecina, ka karš pret Ukrainu, ko Krievijas varas iestādes joprojām sauc par “īpašu militāro operāciju” , bez nosacījumiem atbalstīja no 53% iedzīvotāju martā līdz 47% vasaras beigās.
Būtisks pavērsiens bija tā dēvētās “daļējās mobilizācijas” izsludināšana 21. septembrī. Sabiedrībā valdošās jūtas, kā ziņo Levadas centrs, bija “trauksme, bailes un šausmas”.
Krievi, kuriem pilnībā atņemta iespēja protestēt, kā saka eksperti, nobalsoja ar kājām un sāka pamest valsti. “Mūsu rīcībā esošie skaitļi liecina, ka simtiem tūkstošu cilvēku ir pametuši Krieviju. Ja saskaita uz īsu brīdi aizbraukušos, tad tie jau ir miljoni. Katrā ziņā ir skaidrs, ka tā ir Krievijai ļoti nelabvēlīga tendence, jo Krievijai ir vajadzīgi speciālisti. Piemēram, veiksmīgai importa aizstāšanai nepieciešami izglītotāki cilvēki, kas strādā augsto tehnoloģiju jomā. Viņu aiziešana atstāj iespaidu arī uz demogrāfisko situāciju, kopējā Krievijas darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanos. Darbaspēka samazināšanās nozīmē, ka algām būs jāpaaugstinās, lai piesaistītu talantus, un tas veicinās inflāciju,” sacīja Eirāzijas analītiķis RANE.
Pat propagandas mašīnai darbojoties pilnā sparā ar mūžīgām runām par it kā NATO draudiem un gaidāmo Krievijas teritoriju sagrābšanu, Kremlim ir arvien grūtāk izskaidrot notiekošo valsts pilsoņiem. Arī ikgadējā lielā Vladimira Putina preses konference, kā arī tradicionālā tiešā līnija ar tautu 2022. gadā tika atcelta. Kā saka eksperti, atbildēt uz jautājumiem par Krievijas armijas neveiksmēm un lielu stratēģisko katastrofu Krievijai kļūst pārāk neērti.
