Laulība bieži izjūk ne jau mīlestības trūkuma dēļ. Zinātnisku pētījumu rezultāti liecina, ka laulātajiem pāriem, kuri spēj nokārtot domstarpības pārrunu ceļā, ir daudz vairāk izredžu palikt kopā, nekā neprātīgi mīlošiem partneriem, kuri nemāk saprasties viens ar otru.
Vai tad vieglāk ir sameklēt citu kopdzīves partneri nekā atrast kopīgu valodu ar jau esošo dzīvesbiedru? Vēl jo vairāk tādēļ, ka jebkuru konfliktu (starp vīru un sievu, draugiem, kolēģiem u.c.) risināšanai pastāv vairāki paņēmieni.
Mūsdienās ciešas un laimīgas laulības saites atkal nāk modē. Pagātnei pieder trakulīgie laiki, kad pat ģimenes konsultanti ieteica šķirties, lai nevienam nebūtu jācieš ģimenes konfliktu dēļ. Laikā no 1950. līdz 1980. gadiem psihoterapeiti pārsvarā atbalstīja cilvēku centienus realizēt savu personīgo potenciālu, nevis mēģināt pielāgot savas intereses sarežģītām ģimeniskām attiecībām.
Šodien mums drīzāk ieteiks pielikt visas pūles, lai saglabātu laulību un turpinātu kopdzīvi. Jaunākie pētījumi pierāda, ka attiecību saraušana ar tuvu cilvēku ir bīstama gan emocionālajai, gan fiziskajai veselībai, it īpaši sievietēm.
”Veiksmīgs” strīds noved risinājuma, kas izdevīgs abiem. Laimīga laulība profilakses nolūkos
Pētījumi liecina, ka ģimenes cilvēki dzīvo ilgāk. Daži ciniķi gan apgalvo, ka ģimenes dzīvē tikai laiks velkas ilgāk, bet tāpēc jau viņi ir ciniķi, lai tā apgalvotu. Laimīgas divu mīlošu siržu tuvas attiecības tik tiešām nāk par labu gan fiziskajai, gan emocionālajai veselībai.
Uzturēt laulību labā formā veselībai un vispārējai labsajūtai nav mazāk svarīgi, kā uzturēt savu ķermeni labā formā. Cilvēki, kuriem attiecības ģimenē ir veiksmīgas, savā darbā sasniedz daudz lielākus panākumus. Profesionālie panākumi savukārt mazina psiholoģisko spriedzi, pazemina imūna sistēmai kaitīgo stresa hormonu līmeni.
Laimīgi partneri retāk slimo, jo viņiem ir spēcīgāka imūnsistēma. Viņu organismā izstrādājas arī nomierinošas un garastāvokli uzlabojošas vielas – endorfīni un oksitocīns (“pieķērības hormons” jeb “apskāvienu hormons”, kas cilvēku notur ģimenes ligzdas tuvumā).
Kas attiecas uz cilvēkiem, kuri ir pārdzīvojuši šķiršanos, viņiem ir nosliece uz depresiju, viņiem biežāk veidojas ļaundabīgi audzēji un sirds-asinsvadu slimības. Bez tam viņi nereti pakļauj sevi lielākam riskam: aizraujas ar alkoholu un narkotikām, sēžas pie stūras reibumā, viņiem ir nekārtīga dzimumdzīve. Šķiršanās vienmēr nozīmē pastiprinātu stresu, pie kam visvairāk tas iespaido sievietes veselību.
Vai tiešām ir jāsakož zobi un pacietīgi nest laulības smago nastu? Nepavisam nē! Pakļaut sevi sliktu attiecību ietekmei ir tikpat kaitīgi. Spriedze, kas valda mājās, ir galvenais stresa rašanās iemesls, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un citus “jaukumus”.
Cīņa bez zaudētājiem
Nelaime slēpjas nevis strīdos, bet gan ģimenes konflikta turpmākajā attīstībā. Pastāv arī īpaši “skandāla mākslas” noslēpumi. Laimīgi pāri strīdās tikpat bieži un par tiem pašiem iemesliem, kā visi pārējie mirstīgie, taču viņi nešķiras, jo strīda procesā viņi problēmai atrod abpusēji pieņemamu risinājumu. Viņi prot ar partneri atklāti apspriest visas savas problēmas un vienoties – tas nozīmē, ka viņi iemācījušies pareizi strīdēties.
Konfliktu risināšanas iemaņas ir tikai dažu vienkāršu un laika gaitā pārbaudītu metožu kopums. Tie tik tiešām palīdz! Kaut vai “oratora/klausītāja” metode. Viens no partneriem iejūtas runātāja lomā, bet otrs pacietīgi klausās, viņu nepārtraucot un nemēģinot risināt problēmu, un iekož mēlē, kad gribas kaut ko uzreiz “cirst pretī”… Tāda ir noruna! Tiklīdz orators beidz savu “troņa runu”, klausītājs negāž sarunu biedram viršu visu savu daiļrunības un intelekta lavīnu, bet gan klusi un samierinoši saviem vārdiem atstāsta dzirdēto.
Šī, šķietamā laika tērēšana, ir ļoti noderīga lieta: runātājs var palabot klausītāju, kad viņš, pēc oratora domām, kaut ko nav sapratis pareizi. Pēc tam laulātie draugi mainās lomām, lai katram būtu iespēja izteikt savas vēlmes un dzirdēt sava partnera ieteikumus. Ja arī jautājums par to, kuram pirmajam ir kārta “uzstāties” un kuram pieder pēdējais vārds izraisa strīdus, tad izvēli nosaka ar… metamā kauliņa vai monētas palīdzību.
Ikviens strīdīgu jautājumu risināšanas paņēmiens paredz, ka abiem partneriem jācenšas saprast vienam otru. “Oratora/klausītāja” metodes būtība nav sava viedokļa aizstāvēšana. Jūs taču neuzstājaties vēlēšanu kampaņā: partnera runas laikā nevajag drudžaini gatavot pienācīgu atbildes triecienu. Tavs mērķis – izprast partnera nostāju.
Citas konfliktu risināšanas metodes palīdz vīram un sievai atklāt neredzamās emocionālās klintis, kas izraisa sadursmes, vai arī māca tā formulēt savas vēlmes, lai otram nevajadzētu zīlēt, ko īsti viņa dārgā otrā pusīte gribēja teikt.
Vēl viena svarīga iemaņa, bez kura nav iespējams “pareizs skandāls”, ir sastādīt strīdu režīmu. Protams, ļoti svarīgi ir apspriest savas attiecības, taču galvenais, lai tās nepārvēršas par vienu vienīgu apnicīgu izskaidrošanos! Tādēļ jāiemācās nošķirt noteiktu laiku kopīgai atpūtai un izklaidēm, kad jebkuras sarunas “par mums” ir stingri aizliegtas!
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
