Eksperti un politiķi vērtē pašreizējo situāciju karā Ukrainā, skaidrojot, cik svarīgs ir tūlītējs un liela mēroga atbalsts no Rietumiem.
Vācijas Māršala fondā (GMF) Vašingtonā eksperti apsprieda Krievijas kara gaitu ar Ukrainu un tā tuvākās izredzes.
Ukrainas tautas deputāte Lesja Vasiļenko atcerējās, kā kādu laiku pirms Krievijas iebrukuma viņa Ukrainas delegācijas sastāvā apmeklēja Ņujorku ANO galvenajā mītnē un jautāja ārvalstu diplomātiem, ko viņi darītu kara gadījumā?
“Atbilde bija tāda, ka Ukrainai vajadzētu vienkārši padoties. Ka “nav jēgas palīdzēt Ukrainai un apgādāt Ukrainu” ar jebkāda veida ieročiem, jo Krievijai ir otra lielākā armija pasaulē, ka šī valsts aptver 10 dažādas laika zonas, “tāpēc Ukrainai nav izredžu izdzīvot”. Šādas atbildes bija ārkārtīgi aizvainojošas,” atceras Vasiļenko.
Vasiļenko norādīja, ka Rietumi “sāpīgi lēni” reaģēja uz Krimas aneksiju 2014.gadā un “gandrīz tikpat lēni reaģēja” pēdējā gada laikā.
“Tikai pavisam nesen, kad Rietumu demokrātijai kļuva skaidrs, ka Ukraina ir vienīgais instruments, kas var apturēt vai vismaz atturēt Krievijas īstenoto imperiālistisko karu, beidzot tika pieņemti lēmumi par nepieciešamo ieroču piešķiršanu. Bet cik daudz laika ir iztērēts! Vai varat iedomāties, cik tanku brigāžu šogad varētu apmācīt? Cik militāro pilotu varētu apmācīt? Tomēr ikreiz, kad tika aktualizēts jautājums par militāro palīdzību, sākumā atbilde bija: “Jūs nekad neiegūsit šos ieročus,” atcerējās Vasiļenko.
Ukrainas parlamentāriete atgādina, ka pirmie vārdi, ko daudzi ukraiņi iemācījās angļu un citās valodās, bija “stingrība un pretestība”.
“Mēs nezinājām, ka mums tas ir, un pasaule nezināja, ka jūs varat būt tik izturīgs, bet, kad jūs cīnāties par savu dzīvību, kad jūs cīnāties par savu eksistenci, cīnāties eksistenciālā karā, jums nav citas izvēles, kā būt neatlaidīgam, ”uzsvēra Lesja.
Katerina Stepaņenko, Kara studiju institūta analītiķe (Kateryna Stepanenko, Russia Analyst, Institute for the Study of War), pilnībā piekrīt, ka Ukrainas militārpersonu apmācība varēja sākties pat pirms lēmumu pieņemšanas par ieroču piegādi. Turklāt viņa norādīja, ka nepiekrīt ierastajam argumentam, ka “situācija frontē visu laiku paliek neskaidra”.
“Ukraiņi visu laiku ir signalizējuši, kā mainās situācija frontē. Un tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ziemas laikā viņi gatavojas pretuzbrukumam,” uzsvēra Katerina Stepaņenko.
“Tagad mēs redzam, ka Krievija cenšas pārņemt iniciatīvu. Viņi plāno izšķirošu operāciju. Krievija uzkrāj karaspēku, mobilizējot aptuveni 300 000 vīru, kuri pašlaik tiek apmācīti, lai gan daži tiek nosūtīti uz frontes līnijām Luhanskas apgabala rajonos,” skaidroja Stepaņenko.
Limanas apgabalu analītiķe uzskata par visticamāko Krievijas uzbrukuma operācijas virzienu. Viņa ir pārliecināta, ka krieviem ir ļoti “īss laika logs” uzbrukumam, un viņu sagatavotības pakāpe joprojām ir “ļoti apšaubāma, ņemot vērā to, ka viņi nosūtīja militārpersonas apmācībām uz Baltkrieviju, kas liecina, ka viņiem nav pietiekamas apmācības kapacitātes “.
“Rietumiem jāsaprot, ka šim iespējamajam Krievijas uzbrukumam no Krievijas būs nepieciešami ievērojami resursi, kurus, kā liecina iepriekšējie mēneši, viņi nespēj koncentrēt. Tam vajadzētu būt labam pamatam Ukrainas pretuzbrukuma panākumiem. Šobrīd Rietumu atbalsts būs izšķirošs Ukrainai, īpaši 2023. gada vēlā pavasarī un vasarā,” secināja Stepaņenko.
Cīņas gars neizsīkst: armija gaida ieročus
Vairāki Rietumu analītiķi, neraugoties uz iepriekšējiem Ukrainas bruņoto spēku panākumiem, turpina spekulēt par Ukrainas spēju samazināšanos. Analītiķe no Ukrainas Kara pētījumu institūta Katerina Stepaņenko ieteic “nenodarboties ar politiskiem vērtējumiem”, bet skatīties uz konkrētas armijas spējām un iespējām konkrētā laikā.
“Ukraiņi atkal un atkal ir pierādījuši savu spēju integrēt ekspluatācijā nonākušo Rietumu tehniku, plānojot savu darbību. Neatkarīgi no tā, vai tas ir NASAMS, vai tas ir HIMARS vai Javelin, viņi ir efektīvi izmantojuši katru no šiem līdzekļiem, lai veiktu pretuzbrukumus, lai atbrīvotu okupētās teritorijas. Ukraiņi spēlē garo spēli. Viņi savus cīnītājus nepamet tā, kā to dara, piemēram, “PMC Wagner”. Viņi cīnās stratēģiski,” skaidroja Stepaņenko.
Turklāt, pēc ekspertu domām, joprojām svarīga ir Ukrainas bruņoto spēku augstā morāle.
Augstākās Radas deputāte Vasiļenko atgādināja, kā “vīrieši un sievietes sastājās rindā, gribēja tikt iesaukti, vēlējās iet un darīt visu, ko varēja savas valsts labā”.
“Ir svarīgi saprast, kas ir Ukrainas sabiedrība,” viņa sacīja. “Mums ir izpratne par brīvību “molekulārā līmenī”. Ukrainas tautai var atņemt visus resursus, bet nevar pat mēģināt atņemt brīvību. Un mums ir ļoti dziļa izpratne par taisnīgumu,” sacīja Ukrainas parlamentāriete.
Ukraina – demokrātijas priekšpostenis
Šobrīd, pēc Ukrainas parlamenta deputātes domām, Ukraina “ir galvenā globālās aizsardzības un drošības sastāvdaļa, īpaši Eiropas aizsardzības un drošības sistēmā”. Tajā pašā laikā Krievija šobrīd ir “drauds numur viens” starptautiskajai drošībai.
Globālais aizsardzības un drošības sektors ir tāds, ka ar ieročiem un munīciju “vienkārši nepietiek”, un ir vajadzīgi lielāki ražošanas apjomi. Ukraina “savās un Rietumu interesēs” jau attīsta šo ražošanu valsts rietumos, kā arī Polijā, netālu no tās austrumu robežām.
Vasiļenko vērsa uzmanību uz to, ka Krievija “sāk veidot alianses ar citiem totalitāriem režīmiem”, piemēram, Ziemeļkoreju un Irānu. Tā kā šīs valstis un dažas “globālo dienvidu” valstis piegādā Krievijai militārajai rūpniecībai būtiskas sastāvdaļas un elementus, tas ir “vēl viens izaicinājums ne tikai Ukrainai, bet arī Rietumiem”.
Tuvākās izredzes
Katerina Stepaņenko no Kara izpētes institūta norāda, ka Ukrainai priekšā ir “diezgan sarežģīti divi vai trīs mēneši”.
“Putins gatavojas ilgstošam karam. Tātad, lai uzvarētu šajā karā, Ukrainai būs nepieciešams ilgstošs konsekvents Rietumu atbalsts. Un jo ilgāk Krievija spēs cīnīties ar tik novājinošu lēnu karu, jo ilgāk šis karš turpināsies. Tātad, jo ātrāk Ukraina saņems nepieciešamos resursus, jo ātrāk iestāsies miers,” uzskata Stepaņenko.
Tam absolūti piekrīt deputāte Lesja Vasiļenko: “Krievija ir ieilgušo konfliktu meistare: tā prot “nogurdināt” savus pretiniekus, kā arī visus, kas palīdz pretiniekiem. Un mums tas ir jāapzinās. Katra kavēšanās Krievijas agresijas savaldīšanā padara demokrātiju trauslu.
Ukrainas parlamentāriete uzskata, ka šis “karš 21.gadsimta sākumā ir Padomju Savienības sabrukuma un komunistiskā bloka sabrukuma sekas”. Šī Krievijas uzspiestā vēsturiskā inerce ir jānomaina un “jāizspiež demokrātijas uzvara”.
Vasiļenko mudināja “turpināt runāt par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu”, par “seku neizbēgamību” Krievijai, piemēram, “tās aktīvu konfiskāciju”, par turpmāko “Krievijas izolāciju starptautiskajā arēnā”. Viņasprāt, Krievijai tagad “nav ne morālu, ne juridisku tiesību piedalīties ANO Drošības padomē, saglabāt veto tiesību un turēt ķīlniekos visu pasauli”.
