Atmiņa ir īpaša – cilvēka dzīve bez tās nav iedomājama. Vai to ir iespējams uzlabot? No kā tā ir atkarīga? Pamēģināsim atbildēt uz šiem jautājumiem.
Atmiņa ir īslaicīgā un ilgā
Ir divu veidu atmiņas – īslaicīgā jeb operatīvā, un ilgā. Studenti sesijas laikā ir savā atmiņā sabāž milzīgu daudzumu informācijas, kura aizmirstas uzreiz pēc eksāmeniem. Cilvēki, kuri slimo ar tā saucamo vecuma aizmirstību, visos sīkumos atceras dažādus agras bērnības notikumus vai to, kas noticis pirms vairākiem gadiem, bet ar grūtībām atceras to, kas noticis pirms pusstundas.
Bils Geitss atceras simtiem kodu viņa sastādītajām datorprogrammām
Iespējams, ka atmiņa ir neierobežota. Tiek uzskatīts, ka pieaudzis cilvēks spēj atcerēties no divdesmit līdz simts tūkstošiem vārdu. Ir cilvēki, kuri ir apveltīti ar fenomenālu atmiņu. Maķedonijas Aleksandrs atcerējās visu savu kareivju vārdus. Akadēmiķis Ābrams Joffe zināja no galvas visu logaritmu tabulu. Mocartam bija pietiekami izdzirdēt muzikālu skaņdarbu tikai vienu reizi, lai pēc tam to uzrakstītu uz papīra. Tāda pati muzikāla atmiņa bija arī Sergejam Rahmaņinovam. Vinstons Čērčils zināja no galvas visu Šekspīru. Bils Geitss atceras simtiem kodu viņa radītajām datorprogrammām.
Cilvēks sāk atcerēties jau mātes miesās
Pēc zinātnieku domām, cilvēka atmiņa attīstās un sāk strādāt jau 20. nedēļā pēc bērna ieņemšanas. Ar dažādu testu palīdzību caur mātes vēderu tika nosūtīts skaņas signāls, kuru nedzimušais mazulis varētu sadzirdēt, pēc tam ar ultraskaņas skeneri tika pārbaudīta viņa reakcija. Tika konstatēts, ka mazulis reaģē uz skaņu, mazliet kustinot ķermenīti vai kājas. Tiesa gan, pēc piektā signāla viņš jau pierada pie skaņas un sāka to ignorēt. Atkārtojot skaņas signāla nosūtīšanu pēc 10 minūtēm un pat pēc diennakts, nedzimušais mazulis bez grūtībām atpazina pazīstamo skaņu. Zinātnieki uzskata, ka cilvēks principā var atcerēties jau to, kas ar viņu noticis vēl mātes miesās.
Atmiņa ir individuāla
Uz atmiņu var iedarboties dažādi faktori. Kāds labāk atceras to, ko ir redzējis, kāds cits – to, ko dzirdējis. Tādos gadījumos runā par redzes vai dzirdes atmiņu. Daudz labāk var atcerēties priekšmetu, kurš izraisījis interesi. Ir zināma arī jūtu atmiņa. Emocionāla pacēluma brīdī cilvēks var atcerēties tādas lietas, kuras sen šķita aizmirsis. Ļoti svarīga atmiņai ir motivācija. Piemēram, cilvēks, kurš uzskata, ka viņam nepavisam nepadodas valodas, nonākot svešā valstī stresa situācijā, kad runa ir par fizisku izdzīvošanu, var bez problēmām iemācīties svešo valodu. Bieži vien atmiņa ir atkarīga arī no tās treniņa. Britu zinātnieki ar speciālu skeneru palīdzību izpētījuši kreisās smadzeņu puslodes darbību, kura atbild par pārvietošanos un orientāciju, taksometru šoferiem un citas profesijas pārstāvjiem. Izrādījās, ka taksistiem tā ir attīstīta daudz spēcīgāk.
Izklaidība neliecina par sliktu atmiņu
Bieži vien jauc izklaidību ar sliktu atmiņu. Taču izklaidīgi cilvēki patiesībā ir nomākti ar savām domām, viņu uzmanība ir koncentrējusies uz kaut ko pavisam citu, tāpēc pārējā informāciju viņus neinteresē. Vārgai atmiņai ļoti svarīga ir smaka. Šāds atmiņas veids šķiet ieprogrammēts jau ļoti sen – pirmatnējā cilvēka izdzīvošanā smaržai bija liela nozīme.
Kļūstot vecākam, atmiņa pasliktinās uz visiem laikiem
Sūdzības par sliktu atmiņu sāk parādīties cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma un vēl vairāk pašās vecumdienās. Patiesībā vecums nav vainīgs. Cilvēks ar gadiem vairs nav tik aktīvs uz atcerēšanos – piemēram, tie, kuri izdomā studēt 40 gados, sastopas ar problēmu, ka nemāk vairs mācīties – nemāk atcerēties. Aktieri, kuriem visu mūžu ir jāmācās no galvas teksti, arī vecumdienās ir apveltīti ar lielisku atmiņu.
Prasme aizmirst
Visu atcerēties ir neiespējami. Prasmei aizmirst ir liela nozīme cilvēka izdzīvošanā. Smadzenēm ir jāatbrīvojas no nevajadzīgas informācijas nastas. Atmiņa it kā pati regulē savu noslogojumu, atbrīvojot vietu jaunai informācijai. Turklāt veca informācija nepazūd bez pēdējam, tā pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo, no kuras to dažreiz izdodas izvilināt. Prasme aizmirst nereti izglābj cilvēkus, kuri kādreiz nonākuši traģiskās situācijās.
Atmiņu var uzlabot
Vairumā gadījumu atmiņu var uzlabot. Agrāk tika uzskatīts, ka pieauguša cilvēka smadzeņu šūnas – neironi – neatjaunojas un pakāpeniski mirst. Bet izrādījās, ka tā nav. Pētījumu rezultāti ir pierādījuši, ka neironi atjaunojas pat 70 gadu vecumā. Kas palīdz uzlabot atmiņu? Galvenie atmiņas uzlabotāji ir C, E, B6, B12 vitamīni, beta karotīns, taukskābes, sardīnes un siļķes.
Iespaidi, atkārtošana un asociācijas
Vidusmēra cilvēks izmanto ne vairāk kā desmit procentus no savas atmiņas. Pārējie deviņdesmit procenti pazūd, jo mēs neprotam izmantot dabiskus atmiņas likumus. Šie likumi ir pavisam vienkārši. Tie ir trīs – iespaidi, atkārtošana un asociācijas. Un tā – jūs vēlaties kaut ko atcerēties. Pirmkārt nepieciešams koncentrēties un izveidot ar to asociācijas, izmantojot ne tikai redzi, bet arī dzirdi un ožu. Redzes atmiņa ir vislabākā, jo nervi, kas savieno acis ar smadzenēm, ir divdesmit reizes biezāki nekā nervi, kuri savieno ausis ar smadzenēm. Otrs likums, ko der iegaumēt, – atkārtošana. Tūkstošiem musulmaņu studentu zina no galvas Korānu – grāmatu, kura ir biezāka par „Zaļo zemi”. Viņiem to izdodas atcerēties tikai tāpēc, ka viņi to visu laiku atkārto. Un visbeidzot trešais likums – asociācijas. Vienīgais veids, kā atcerēties kādu faktu – sasaistīt to ar kādu citu (notikumu, lietu, vārdu u.tml.).
Atmiņas treniņš
Piecas, desmit minūtes pēc pamošanās, cik vien ātri varat, noskaitiet atpakaļgaitā no 100 līdz 1. Atkārtojiet alfabētu, ar katru burtu izdomājot vārdu. Ja esat aizmirsuši kādu burtu vai nevarat izdomāt vārdu – neapstājieties. Šeit svarīgs ir temps. Nosauciet divdesmit vīriešu un tikpat sieviešu vārdus. Aizveriet acis un izkaitiet līdz divdesmit. Izvēlieties vienu burtu no alfabēta un nosauciet divdesmit vārdus, kuri sākas ar šo burtu.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
