Ir sākta pusbūvētas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas nojaukšana un 1,2 hektāru lielas teritorijas ap to rekultivācija Kārklu ielā 12. Būvdarbus paredzēts pabeigt šā gada martā.
Būvdarbu pasūtītājs ir Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), nojaukšanas projekta izstrādātājs SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs”, būvdarvu veicējs – SIA “SK Transports”.
Līdz ar to tiks novērsta objekta bīstamība un degradētās vietas negatīvā ietekme uz pilsētas ainavu.
Līdz ar šiem būvdarbiem noslēdzies 10 gadus garš posms, kura laikā Būvvalde centās panākt nepabeigtās jaunbūves bīstamības novēršanu un teritorijas sakārtošanu.
Garā, apnicīgā, dažkārt pat niknā sarakste ar īpašniekiem un valdītājiem par ēkas iekonservēšanu, teritorijas norobežošanu, atkritumu novākšanu, bīstamo konstrukciju demontāžu, vaļējo komunikāciju aku aiztaisīšanu vai likvidēšanu un citiem sakārtošanas darbiem sākās vēl 2007. gada 26. martā – ar Liepājas būvinspekcijas atzinumu par objekta nepieņemamo stāvokli.
Toreiz jaunbūves īpašnieks bija SIA “Gami”, kas ar valsts akcijas sabiedrības (VAS) “Privatizācijas aģentūra” starpniecību to bija iegādājies kā likvidējamā valsts uzņēmuma “Liepājas celtnieks” mantu.
Sarakste turpinājās arī pēc jaunā īpašnieka maiņas, kad par objekta saimnieku 2007. gada maijā kļuva SIA “Hanza Konsultāciju Birojs” un arī pēc SIA “Hanza Konsultāciju Birojs” maksātnespējas procesa uzsākšanas 2009. gada decembrī.
Liepājas pilsētas Būvvalde 2013. gada februārī pieņēma lēmumu „Par jaunbūves Kārklu ielā 12, Liepājā nojaukšanu”, ar kuru būvei tika piešķirta A kategorijas būves statuss (ļoti bīstams grausts) un uzdots maksātnespējas administratoram Sergejam Kravčukam organizēt bīstamās jaunbūves nojaukšanu līdz vasaras vidum.
Līdz tam administratoram daudzkārt tika pieprasīti rakstiski skaidrojumi, sūtītas atgādinājumu vēstules un brīdinājumi. Viņš sarīkoja piecas īpašuma izsoles, kurā nepieteicās neviens pretendents. Viņš piedāvāja potenciālajiem interesentiem no celtniecības uzņēmumiem nojaukt jaunbūvi bez maksas, izdevumus kompensējot ar demontāžā iegūtajiem metāllūžņiem, taču arī neveiksmīgi. Tikmēr kreditori sapulcēs atkārtoti lēma neieguldīt līdzekļus īpašuma sakārtošanā.
“Diemžēl nojaukt bez maksas nekustamo īpašumu nav izdevies, kā arī man nav pienākums veikt nekustamā īpašuma nojaukšanu par saviem naudas līdzekļiem. Uzskatu, ka 2013. gada 25. februāra lēmumā uzliktais pienākums faktiski nav izpildāms,” vēstulē tā paša gada 16. augustā būvvaldei atzina un skaidroja S. Kravčuks.
Saziņa ar administratoru noslēdzās, kad maksātnespējīgais uzņēmums 2013. gada 3. septembrī tika likvidēts, atstājot tagad jau faktiski nevienam nepiederošu jaunbūvi likteņa varā. Šajā brīdī vairs nebija neviena atbildīga persona, kurai būvvalde varētu uzdot nojaukt vai sakārtot bīstamo objektu Kārklu ielā 12.
Būvvalde un Liepājas pilsētas Dome sāka jaunu, laikietilpīgu sarakstes ciklu par šīs bezmantnieka mantas īpašuma tiesību atzīšanu.
Sarakste notika ar VAS “Privatizācijas aģentūra”, ar VNĪ un Finanšu ministriju, jo zeme zem grausta, saskaņā ar ierakstu zemesgrāmatā, bija reģistrēta uz “Privatizācijas aģentūras” vārda. Bez tam, bezīpašnieka manta, saskaņā ar esošo likumdošanu, ir jāpārņem valstij.
2014. gada 15. oktobrī zeme Kārklu ielā 12 tika nostiprināta uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
2015. gada 26. augustā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc Liepājas pilsētas Domes un VNĪ pieteikuma pieņēma lēmumu par juridiskā fakta atzīšanu: nepabeigtā jaunbūve kā bezīpašnieka manta pieder valstij Finanšu ministrijas personā.
Līdz ar tiesas lēmumu bīstamo objektu savā valdījumā saskaņā ar MK noteikumiem varēja pārņemt VNĪ, kas tad uzsāka nojaukšanas būvprojekta izstrādi, būvprojekta saskaņošanu Būvvaldē un visbeidzot organizēja iepirkumu uz nojaukšanas būvdarbu veikšanu.
Aigara Štāla foto
Aigars Štāls,
Liepājas būvvaldes sabiedrisko att. speciālists
