Kremlī nav neviena cilvēka, kuram būtu ietekme uz Vladimiru Putinu un tajā pašā laikā tas, tāpat kā Putins, nebūtu pārņemts ar aizvainojuma sajūtu par Krieviju, kuru sliktie Rietumi kopš seniem laikiem it kā vēlas, pēc prezidenta vārdiem, “sačakarēt un sadrupināt”.
Katrā ziņā ASV, kas ar Krieviju uztur gandrīz ikdienas kontaktus, šādu cilvēku atrast nevar, norāda ASV amatpersonas. Turklāt, pēc viņu domām, daži cilvēki ap Putinu ir vēl nepiekāpīgāki nekā viņš.
Rezultātā “izolētais un aizdomīgais” prezidents pirms iebrukuma Ukrainā un daudzus mēnešus pēc kara sākuma atradās ilūziju jūklī, uzskatot, ka tur Krievijas karavīrus sagaidīs ar ziediem, raksta The Wall Street Journal. Starp citu, viņam to apliecināja arī viņa ”kums” Viktors Medvedčuks, laikrakstam stāstīja divas Kremlim tuvu stāvošas personas. Taču arī bez Medvedčuka, kurš pēc Vladimira Zelenska valdības gāšanas cerēja iegūt varu Ukrainā, ap Putinu ir pietiekami daudz nespējīgu un ideoloģizētu lojālistu.
Precīzāk, visi apkārtējie veido informācijas burbuli, jo vēlas iepriecināt “tēti”, kā viņu dēvē amatpersonas, teikts rakstā, kas tapis daudzu mēnešu komunikācijas rezultātā ar esošajām un bijušajām Krievijas amatpersonām un Kremlim tuviem cilvēkiem. Informācijas apzinātas sagrozīšanas sistēma caurvij visu valsts iekārtu, sākot no mazajiem izpildītājiem un beidzot ar nodaļu vadītājiem. Visas amatpersonas zina, ka, lai izpelnītos uzslavas un paaugstinājumu, ir jāpārspīlē labās ziņas un jāslēpj sliktais, skaidro bijušais Krievijas misijas ANO padomnieks Ženēvā Boriss Bondarevs, kurš pēc kara sākuma atkāpās no amata.
“Cilvēki ap Putinu aizsargā sevi,” saka Jekaterina Vinokurova, kura darbojās Prezidenta Cilvēktiesību padomē pirms viņa izraidīšanas novembrī. “Viņi dziļi tic, ka viņiem nevajadzētu sarūgtināt prezidentu.”
Rezultātā Putins nespēja noticēt, ka Ukraina varētu sekmīgi pretoties viņa karaspēkam – vai arī negribēja tam ticēt, pēc sarunām ar saviem avotiem secina WSJ.
“Viņam nes zīmītes”
Lūk kā veidojas informatīvā aina par prezidentu, kurš, kā zināms, atsakās no interneta lietošanas. Pieceļoties pulksten 7, viņš saņem ziņojumu par situāciju frontēs, kur informācija tiek rūpīgi atlasīta, lai izceltu panākumus un slēptu problēmas, WSJ pastāstīja bijusī augsta ranga Krievijas izlūkdienesta amatpersona, kā arī bijušās un esošās amatpersonas. Taču pat šādā formā sniegtā informācija bieži vien izrādās nebūtiska, jo tās sagatavošana aizņem vairākas dienas, stāsta situāciju pārzinoši cilvēki. Frontes komandieri ziņo FSB, kur ziņojumi tiek rediģēti iesniegšanai Drošības padomei, kas nodod ziņojumu Drošības padomes sekretāram Nikolajam Patruševam, vienam no tiem, kas mudināja Putinu uzbrukt Ukrainai. Un jau Patruševs piegādā papīrus prezidentam.
Pirms kara FSB koriģēja aptaujas Ukrainā, lai pārliecinātu Putinu, ka ukraiņi labprāt sveiktu Krievijas karavīrus, sacīja Ukrainas Drošības padomes sekretārs un Kremlim pietuvināts cilvēks Oleksijs Daņilovs. Šķiet, ka dažas sabiedriskās domas aptaujas ir vispār izdomātas, piebilst Daņilovs. Par FSB veikto krāpšanu rakstīja arī The Washington Post.
Iebrukumu vairāk plānoja FSB, nevis Aizsardzības ministrija, stāsta bijusī Krievijas izlūkdienesta amatpersona un Aizsardzības ministrijai pietuvināta persona. Iebrukuma priekšvakarā nodaļa strādāja ierastajā režīmā, spriedze nebija jūtama. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, prezidenta biroja priekšnieks Antons Vaino un viņa pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko nebijs informēti par gatavošanos iebrukumam, liecina situāciju pārzinoši cilvēki.
“Viss notiek pēc plāna”
Pat ja kāds mēģina nodot Putinam informāciju, ka ne viss notiek pēc plāna, tas neizdodas. Īsi pēc kara uzliesmojuma socioloģiskā dienesta vadītājs sazinājās ar prezidenta administrāciju ar informāciju, ka saskaņā ar aptaujām sabiedrības atbalsts iebrukumam bijis mazāks, nekā gaidīts. Pēc kāda situāciju pārzinoša cilvēka teiktā, sociologam tika atbildēts: ”Nevajag tagad satraukt Vladimiru Vladimiroviču”.
Rezultātā Putinam attēls neatbilst realitātei, stāsta vairāku tikšanos ar viņu dalībnieki vai cilvēki, kas ir pazīstami ar viņa rīcību. Tātad, kad septembra beigās Putins personīgi piezvanīja karaspēka komandierim pie Limanas Doņeckas apgabalā, pieprasot neatkāpties. Šķiet, ka viņam ir maza izpratne par realitāti, ASV un Eiropas amatpersonas, kas zināja par sarunu, kā arī bijušais Krievijas izlūkdienesta ierēdnis sacīja WSJ: karavīrus ielenca Ukrainas karaspēks un pastāvīgi apšaudīja no Rietumu izcelsmes artilērijas.
Britu laikraksti The Times un The Guardian rakstīja par to, ka Putins maijā personīgi devis pavēles aktīvajiem karaspēkiem, un septembrī CNN ziņoja, ka viņš turpina komandēt ģenerāļus frontes līnijās.
Jūlijā Putins savā rezidencē Novo-Ogarjovā pulcēja aptuveni 30 aizsardzības uzņēmumu vadītājus. Pēc trīs dienu karantīnas un trim eksprestestiem viņiem, sēžot tālu no viņa pie gara galda, bija jāuzklausa prezidents par militārās kampaņas panākumiem. Līdz tam laikam Krievijas karaspēks jau bija spiests atkāpties no Kijivas; veica katastrofālu mēģinājumu šķērsot Severskij Doņecas upi, zaudējot aptuveni 80 bruņumašīnas un vairāk nekā 400 cilvēku gāja bojā; nevarēja sasniegt ievērojamus teritoriālos panākumus Donbasā, neskatoties uz gigantiskiem zaudējumiem; viņu ieroču noliktavas sāka bombardēt ar HIMARS raķetēm.
Bet Putins klātesošajiem skaidroja, ka ukraiņi karo tikai tāpēc, ka viņu karavīri nogalina dezertierus. Pēc tam viņš vērsās pie Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova, kurš prezidentam apliecināja, ka armija veiksmīgi trāpa vajadzīgajos mērķos un kampaņa norit pēc plāna.
Kā stāsta cilvēki, kuriem bija zināšanas par tikšanos, uzņēmumu vadītāji prezidentu atstājuši ar sajūtu, ka viņam trūkst adekvāta priekšstata par notiekošo.
Nekompetenta izlēmība
Pats diktators izvēlas dzīvot informācijas burbulī, atzīmē Čikāgas Universitātes profesors Konstantīns Soņins: jo personiskāka ir viņa vara, jo mazāk viņš ir atbildīgs institūciju priekšā un jo vairāk viņš baidās no personīgās varas zaudēšanas, jo vairāk viņš dos priekšroku lojāliem un nekompetentiem cilvēkiem, nevis kompetentiem, bet oportūnistiem. Zinātnieki un cilvēktiesību aktīvisti Andrejs Saharovs, Valentīns Turčins un Rojs Medvedevs par to rakstīja tālajā 1970. gadā PSRS vadītājiem, viņš atgādina:
”Informācijas brīvības ierobežojumi noved pie tā, ka ne tikai ir grūti kontrolēt vadītājus, tiek grauta ne tikai tautas iniciatīva, bet arī vidējā līmeņa vadītāji tiek atņemtas gan tiesības, gan informācija un viņi pārvēršas par pasīviem izpildītājiem. Augstāko institūciju vadītāji saņem pārāk nepilnīgu, nogludinātu informāciju un arī viņiem tiek liegta iespēja efektīvi izmantot savas pilnvaras”.
Neskatoties ne uz ko, Putins joprojām ir apņēmības pilns nospiest Ukrainu uz ceļiem un mobilizēt gan ekonomiku, gan iedzīvotājus, lai arī cik gadu tas arī neprasītu, WSJ sacīja bijušās un esošās Krievijas amatpersonas un Kremlim pietuvinātas personas.
