Maskava plāno pārvietot karaspēku uz Odesu no Piedņestras puses, tādējādi aplencot Ukrainu. To teica NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirce Džoana (Mircea Geoana), uzstājoties pirms Starptautiskās drošības konferences Minhenē.
Pēc Džoanas teiktā, tagad Krievijai nav pietiekami daudz spēku, lai īstenotu šo plānu. Tomēr viņš norādīja, ka Maskava cenšas padziļināt šķelšanos Moldovas sabiedrībā, tādējādi kavējot valsts proeiropeisko vektoru.
“Krievijai nav ne nodoma, ne iespēju sākt karu pret NATO, tai ir pietiekami daudz problēmu Ukrainā, un mums jāpalīdz Ukrainai radīt tai (Krievijai) vēl lielākas problēmas. Mums ir jābūt ļoti informētiem un jāizvairās no eskalācijas riska,” sacīja NATO pārstāvis. Pašreizējā krievu retorika nāk no vājuma, nevis spēka, uzskata Džoana.
Pirmdien, 13.februārī, Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka Krievijas mērķis ir gāzt valstī pašreizējo proeiropeisko valdību. Lai to paveiktu, Maskava plāno nosūtīt uz Moldovu diversantus, lai tie uzbruktu administratīvajām ēkām un sagrābtu ķīlniekus.
Februāra sākumā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Moldovu par “nākamo Ukrainu”, kuras prezidents “labi vēlas pievienoties NATO” un vēlas “apvienoties ar Rumāniju”. Krievijas Ārlietu ministrijas NVS valstu Otrā departamenta direktors Aleksejs Poļiščuks norādīja , ka Moldovas sadarbība ar NATO un Eiropas Savienību “pamazām ieiet praktiskā fāzē” un rada bažas Maskavā.
Minhenes drošības konference notiks Vācijā no 17. līdz 19. februārim. Šeit ieradīsies aptuveni 40 valstu un valdību vadītāji, ap 90 ministri un vairāki starptautisko organizāciju vadītāji.
Līderi, kas ieradīsies Minhenē, būs Francijas prezidents Emanuels Makrons, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Pasākumā piedalīsies arī Kijevas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba.
Vācijas kanclera Olafa Šolca un ASV viceprezidentes Kamalas Herisas klātbūtne joprojām tiek apšaubīta. No uzaicināto saraksta tika izslēgti Krievijas un Irānas pārstāvji.
