Sestdien, 2017. gada 6. maijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, uzrunājot Latgales Simtgades kongresa dalībniekus, uzsvēra – ļoti būtiski sniegt ilgtermiņa atbalstu Latgalei.
Atklāšanas runā ministrs K. Gerhards uzsvēra, ka Latvija būs stipra, ja stipri būs tās reģioni: „Latgale ir Eiropas Savienības robežreģions, kas veic svarīgas politiskās un ekonomiskās drošības funkcijas. Lai samazinātu reģionālās attīstības atšķirības, vispirms jāsaprot, ka, lai to sasniegtu mūsu rīcībai ir jābūt vērsta uz ilgtermiņa risinājumiem. Tāpēc ļoti būtiski nodrošināt ilgtermiņa atbalstu Latgalei.”
Vienlaikus ministrs atzīmēja pasākumus, kas veikti, lai mazinātu reģionālās atšķirības, piemēram, apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona attīstībai 2015. – 2017.gadam. Saskaņā ar to tiek īstenoti būtiski pasākumi, kas veicinās nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti Latgales reģionā – Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām un Alūksnes novada pašvaldībai ir paredzēts Eiropas Savienības fondu finansējums 52 miljonu eiro apmērā infrastruktūras projektiem. Jau šogad tiks uzsākta projektu īstenošana.
Atbilstoši Latgales plānam izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.
Kopš šī gada sākuma, kad tika izveidota Latgales Speciālā ekonomiskā zona (SEZ), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir saskaņojusi trīs lēmumprojektus par Latgales SEZ iekļaujamo teritoriju un tās robežām Daugavpilī, Krāslavas un Līvānu novados.
Rezultātā Latgales SEZ pārvalde noslēgs līgumus par ieguldījumu veikšanu ar kapitālsabiedrībām, kuras darbosies Latgales SEZ.
Daugavpils pilsētā, Krāslavas un Līvānu novados jau plānots veikt ieguldījumus šūšanas, kokapstrādes un metālapstādes nozarēs līdz 0,92 miljoniem eiro, izveidojot 26 jaunas darbavietas.
Gerhards atzīmēja, ka arī pēc 2020.gada būtu svarīgi turpināt investīcijas Latvijas reģionu, tajā skaitā Latgales, attīstībā, lai sekmētu vietējās ekonomikas izaugsmi un mazinātu teritoriālās atšķirības.
„Sagaidāms, ka pēc 2020.gada Eiropas Savienības finansējums ietvers arvien lielāku finanšu instrumentu īpatsvaru. Tāpēc jau šobrīd esam identificējuši jomas, kurās ir nepieciešams saglabāt nozīmīgus grantu elementus,” sacīja Gerhards.
