Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Tā tiek svinēta novembra vidū un sakrīt ar kristīgās baznīcas Svētā Mārtiņa dienu par godu Svētajam Mārtiņam 10. novembrī.
Svētki savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gs. baznīcas Reformācijas no Livonijas ordeņa svinētās piemiņas dienas par godu romiešu karavīram Mārtiņam (Martinus), kas zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats Jēzus. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem.
Latviskajās tradīcijās šī diena sakrīt arī ar Apkūlībām, kas ir seni latviešu ziemas sagaidīšanas svētki, kad beidzās pieguļas un ganu laiks. Ar Mārtiņdienu saistās arī vairāki Tautas ticējumi par laika apstākļu prognozēšanu:
Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks
Kad Mārtiņi ir cieti, tad Katrīnas un Andreji ir slapji
Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals
Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema
Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu
Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta
Ja Mārtiņa dienā salstot, tad Ziemassvētkos būšot atkusnis
Kāds laiks Mārtiņā, tāds Ziemassvētkos
Skaidras mēneša naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar skaidru siena laiku
Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl maz zaļu lapu
Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās pa ledu
Vairāki, populāri Mārtiņdienas ticējumi un tradīcijas saistās arī ar lauku un mājsaimniecību:
Mārtiņos jātaisa desas, tad cūkas labi barojas
Mārtiņā kāva liellopus
Mārtiņa dienā ēda vērša gaļu
Ja ap Mārtiņiem treknas zosis, tad nākamā gadā būs bagāta olu raža
Mārtiņa vakarā nedrīkst adīt, jo tad rodas ragaini jēri
Mārtiņa un Katrīnas dienā jāmin mīklas, lai lini gari aug
Mārtiņa vakarā jāpiebāž istabas sienas ar sūnām, lai ziemā turētu siltumu
Ja Mārtiņa diena iekrīt vecā mēnesī, tad lopu barībai nav sātes: lopi daudz ēd
Populāri ir Mārtiņdienas ticējumi jaunām meitām:
Mārtiņu vakarā meitas ēd siļķes galvu, kas naktī dos ūdeni dzert, tas meitas brūtgāns
Mārtiņa vakarā priekš gulētiešanas jānomazgā sejs, bet nav jānoslauka. Pēc tam nav brīv runāt, tad naktī nāk nākamais vīrs un slauka seju
Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jānomet istabas vidū brunči; kas tos pa sapņiem pacels, tas apprecēs.
Un, protams, neatņemamas Mārtiņdienas tradīcijas ir gaiļa kaušana un zoss cepetis, bet kā šīs dienas kulminācija uzskatāma Mārtiņbērnu apstaigāšana, kas kopumā jau folklorizējies kā ”Mārtiņos iet čigānos un ēd zosi” :
Mārtiņvakarā jāņem kukulis maizes un jāiet uz zirgu stalli. Tur jānokauj gailis un ar viņa asinīm jāaptraipa katra zirga kreisā pakaļkāja. Pēc tam
maizes kukulis ar gaili jāapnes zirgiem apkārt, tad zirgiem nesitīsies nekāds ļaunums un viņus nejās lietuvēns
Mārtiņa vakarā, tad iet vīrieši pa ciemu, kažokus ļaunā pusē apgrieztus apģērbušies un apjozušies ar jostām no salmiem pītām, un arī tāda pate aste pakaļā; viņi tā iet bērnus baidīt, lai pātarus mācās un vecākiem klausa
Mārtiņos iet čigānos, lai varētu sevi izrādīt un arī apskatīt tās mājas, kur varbūt citādi nav iespējams nokļūt
Ja Mārtiņvakarā nāk Mārtiņbērni, tad pirmie nav laižami iekšā, jo tie nav īstie
Ja Mārtiņbērni kādu no mājniekiem per, tad nevajag bēgt zem gultas, jo tad visu mūžu cilvēks būs bailīgs
Mārtiņa vakarā jaunekļi pārģērbjas un staigā apkārt dāvanas lūgdami, kuras tad visi kopā nolietā.
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
