Lai cik bieži es neskatītos šo galeriju, pirmais, kas nāk prātā, ir mana bijusī sievasmāte .. Stāsts būs par to, ka vēl pirms padsmit gadiem, sievietes pensijā varēja doties 55 gadu vecumā, kas noteikti nav slikti, bet slikti bija tas, ka šādas kundzes spēka gados pēkšņi radušos brīvo laiku sāka izmantot modernās dzīves pārspīlētā izzināšanā.
Arī tas ir labi, bet mēdz aiziet galējībās tādējādi, ka pārtikai un videi ir jābūt ekoloģiski tīrai, bet saimniecībā lietojamiem priekšmetiem vispirms smukiem. Dārza terminoloģijā runājot – tas ekoloģiskais gurķis ir labs arī līks, bet plastmasas galds uz terases tomēr ir praktiskāks un smukāks par koka galdu, kurš mitrumā trupē un saulē izkalstot pamaina formu…
Praksē tas bija tā, ka sievasmāte man palūdza padomāt par to, ka pie viņas ciemojas vecākas kundzītes un, ērtākai nokāpšanai no terases zālienā, vajadzētu izveidot papildus pakāpienu. Protams, tādu nieku var nopirkt arī veikalā, bet es paņēmu fuksīti, kabatas nazi un devos uz netālo mežu. Stunda laika, nozāģēju taisnākus kārklus, tur pat mežā tos nomizoju un nesu uz mājām, lai nedaudz apžūst. Pēc dažām dienām arī pakāpiens bija gatavs un, lai būtu kundzītēm vēl ērtāks, piemeistaroju arī margu, kur pieturēties … Protams, praktiski, ērti, bet vecmodīgi …
Stāsts beidzās ar to, ka pēc gada sievasmāte uztaisīja pakāpienu kā visiem, no bruģa. Tagad paši varat aplūkot attēlos redzamo dārza galdiņu un, noteikti sapratīsiet, vai plastmasas galds, kuru arī nopirka mana bijusī sievasmāte, ir smukāks ..
Iedvesmojies pats un iesaki draugiem!
