Straujiem soļiem tuvojas „Muzeju nakts”, akcija, kuras laikā savas durvis apmeklētājiem vērs daudzi muzeji, gan Latvijā, gan Eiropā. Šoreiz raidījuma „Pi myusim Latgolā” veidotāji devušies uz vienu no vecākajiem muzejiem Latgalē, kas atrodas senākajā Latvijas pilsētā – Ludzā, lai noskaidrotu, vai Ludzas novadpētniecības muzeja komanda jau gatava uzņemt Muzeju nakts apmeklētājus un ar ko īpašs ir tieši šis muzejs.
Vietā kur iekārtots Ludzas novadpētniecības muzejs, savulaik atradusies koka māja, kur dzīvojis ģenerālmajors Jakovs Kuļņevs, rādot nelielās, bet ekspozīcijām bagātās telpas, pastāstīja Ludzas novadpētniecības muzeja direktore Milāna Bule.
„Muzeja pirmsākumi meklējami 1918. gadā, tāpat kā Latvijas valstij. Latvijas valsts dibināta novembrī, bet mēs – 18. decembrī. Seno lietu muzejs tika dibināts. Un 1923. gadā te ir bijusi Latgales mākslinieku pirmā izstāde. Muzejam var teikt, ka ir nobrieduša cilvēka vecums. Mums ir diez gan interesantas ekspozīcijas. Muzejs ir skaistā vietā. Ir smuka brīvdabas nodaļa. Muzejam arī jābūt līmenī. Mēs esam viens no vecākajiem muzejiem Latgalē, līmeni jāpatur. Padomju laikos ir bijuši vairāki konkursi, starp Padomju savienības muzejiem, starp 360 muzejiem, un mūsu muzejs ir dabūjis pirmo vietu.” Stāsta muzeja direktore Milāna Bule.
No padomju laika konkursiem daudz ūdeņu aiztecējis, bet Ludzas novadpētniecības muzejs savu kvalitātes latiņu nav pazaudējis. Gluži pretēji. Turpina muzeja direktore: „Mēs tā cenšamies, lai mūs pamanītu šeit Austrumlatgalē. Mūsu misija, kā rakstām, mēs vācam, glabājam Austrumlatgales kultūras vērtības.”
Atbildot uz jautājumu, kā tas nākas, ka tieši Ludzas novadpētniecības muzejs ir viens no vecākajiem muzejiem Latgalē, Milāna Bule norāda, ka droši vien tajos laikos te ir bijuši tādi aktīvi un inteliģenti cilvēki, kuri jau tad aizdomājās, ka nepieciešams vākt un apkopot vērtīgākos vēstures materiālus.
Runājot par apmeklētāju skitu, muzeja direktore atzīst, ka salīdzinājumā ar padomju gadiem, apmeklētāju skaits ir samazinājies, tomēr arī tagad interesentu, kas iegriežas muzejā, netrūkst. Agrāk braukušas ekskursiju grupas praktiski no visas Padomju savienības.
„Tagad mums ir stabili ap 10 000 apmeklētāju gadā,” lepni saka Milāna Bule, „un pakāpeniski tas cipars aug. Apmeklētāju vispār ir daudz un tie brauc gan no Latvijas, mēs nevaram sūdzēties, ka mums ir maz apmeklētāju. Un arī brauc gan no Krievijas, gan no Baltkrievijas, no Vācijas, Zviedrijas, no dažādām valstīm.”
Mūsdienās muzejam ir jābūt, ne tikai vēstures liecību glabātājam, bet arī jāiet līdzi laikam. Un nereti jāstāv pie jaunas saimes dzimšanas šūpuļa, jāņem aktīva dalība jaunās paaudzes izglītošanas procesā.
Ludzas novadpētniecības muzejs saviem apmeklētājiem piedāvā dažādas izglītojošas un izklaidējošas programmas, kas piemērotas dažādām auditorijām. Viena no tām ir īpaša aktivitāšu programma jaunlaulātajiem, ievērojot agrākās tradīcijas un izdarības zemnieku sētā. Muzeja darbinieki te ir tik daudzpusīgas personības, kas vada ne tikai ekskursijas, bet varot novadīt par kāzu pasākumus.
Gandrīz simts gadus vecā novadpētniecības muzeja krājumā esot ap 40 000 glabājamo vienību jeb eksponātu, tajā skaitā, nesen uz robežas atsavinātās, muzejam atdāvinātās ikonas, jeb svētbildes, kas agrāk tikušas izmantotas mājas altāriem. Tie ir unikāli 19. gadsimta darbi, kas ievesti no Baltkrievijas un savu mājvietu atraduši Ludzas novadpētniecības muzejā, kur arī turpmāk būs apskatāmi.
Tomēr, jāatzīst, ka Ludzas novadpētniecības muzejs soli solī iet līdzas ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām. Un ikviens apmeklētājs, muzeja darbinieka pavadībā, var ieraudzīt ne tikai mamuta piena zoba fragmentu, seno latgaļu apbedījuma imitāciju, bet arī digitālā veidā apskatīties, kā agrāk izskatījusies Ludzas pils.
Visu sarunu ar Ludzas novadpētniecības muzeja direktori Milānu Buli un atsaucīgo muzeja darbinieku saimi, klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:
–http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/19-05-2016-muzeju-nakts/
–http://latgale.lv/lv/files/download?id=3441
–http://www.lakuga.lv/2016/05/20/klausis-raidejumus-pi-myusim-latgola-40/
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
