Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 līdztekus izcilā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866 – 1916) gleznu izstādei “Janis Rozentāls. No Kurzemes kolekcijas” skatāma Latvijas Televīzijas dokumentālā filma “Rozentāls. Septiņi”.
Jaņa Rozentāla 150. jubilejas gadā Latvijas Televīzija izveidoja stundu garu dokumentālu filmu par mākslinieku „Rozentāls. Septiņi”. Tas ir pētnieciska rakstura dokumentāls inscenējums par mākslinieka dzīvi, darbu, konfliktiem, radošajiem izaicinājumiem un uzvarām, atklājot septiņas nozīmīgas epizodes Rozentāla dzīvē, kas veidoja viņu par to mākslinieku, kuru šodien godinām kā kanonisku vērtību.
Filma izveidota vairākos līmeņos. Vienu no tiem veido stāsts par Rozentāla gleznām, savukārt vēsturisko dimensiju filmai piešķir septiņu Rozentāla dzīves epizožu atainojums, kas ietver nosacītus inscenējumus, aizkadra tekstu un arhīva materiālus.
Attiecīgajā epizodē izsekotas konkrētas vietas, kuras Rozentālam ir bijušas zīmīgas: vecāku mājas Bebri, mēģinājumi izsisties Rīgā, Saldus, mākslinieka dzīvoklis Alberta ielā, Latviešu Biedrības nams u.c.
Paralēli šīm dzīves epizodēm, izvēlēti septiņi mūsdienu gleznotāji, kuri ienes filmā dokumentalitāti un mūsdienīgumu. Procesa laikā katrs mākslinieks raksturo savas attiecības ar Jaņa Rozentāla personību un daiļradi.
Filmā iesaistīti gleznotāji Andris Vītoliņš, Kristians Brekte, Andris Eglītis, Ritums Ivanovs, Kristaps Zariņš, Rozentāla mazmazdēls Ansis Rozentāls un Kristīne Luīze Avotiņa.
Filmas scenārija autors – rakstnieks un literatūrzinātnieks, žurnālists Arno Jundze, režija – dokumentālo filmu un televīzijas raidījumu režisore Linda Olte, operators – izcils kadra un gaismas meistars Andris Priedītis.
Janis Rozentāls ir nacionālās glezniecības celmlauzis un sācējs, spilgts talants, kurš cauri gadsimtiem turpina ietekmēt latvisko kultūru. Aiz šīm augstajām frāzēm slēpjas dzīvs cilvēks, mākslinieks, kurš cīnījās par tiesībām gleznot tā, kā pats uzskatīja par svarīgu. Viņa darbos aiz šķietami stingā kanona slēpjas mutuļojoša dzīvība, viņa personība fascinē ar spēju izsisties virsotnē, sasniegt iecerēto, viņa vitalitāte un talants kā magnēts pievilka apkārtējos.
Līdztekus Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram Janis Rozentāls Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.
Jau ziņots, ka līdz 17. martam Liepājas muzejā Kūrmājas pr. 16/18 skatāma izcilā latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla gleznu izstāde “Janis Rozentāls. No Kurzemes kolekcijas”, kurā iekļauti mākslinieka darbi no Liepājas muzeja, J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeja, Tukuma mākslas muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja un Kuldīgas novada muzeja mākslas priekšmetu kolekcijas.
Anita Urkauska,
Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste
