Sestdien, 29. jūnijā, Rīgas senākajā parkā – Viesturdārzā “Latvijas dzimtu saietā” pulcējās četrdesmit septiņu Latvijas dzimtu pārstāvji, kuri ir oficiāli reģistrējuši dzimtas ģerboni. Pasākuma ietvaros tika prezentēts unikālā heraldikas izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” tapšanas process un atklāts dāvinājums Rīgai – pilsētvides objekts Latvijas dzimtu sols. Saietu organizēja un heraldikas izdevuma tapšanu atbalsta Baltic International Bank.
Pēterdienā Viesturdārzā pieminot un godinot savus senčus, to ieguldījumu un spēcīgās dzimtas saknes, seno koku paēnā pulcējās Latvijas dzimtas, kurām ir reģistrēti ģerboņi, izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” redkolēģija, Kultūras ministrijas un Baltic International Bank pārstāvji, lai kopīgi svinētu Latvijas dzimtu bagātīgo vēsturi un svinīgi atklātu Latvijas dzimtu un Baltic International Bank piemiņas dāvinājumu valsts galvaspilsētai – Latvijas dzimtu solu.
Tāpat pasākuma viesiem bija unikāla iespēja pirmajiem iepazīties ar vēsturiskā izdevuma “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā” tapšanas procesu. Projekta vadītāja un mākslas vēsturniece Ramona Umblija, uzrunājot kuplo sanācēju pulku, teica: “Tieši pirms gada – 30. jūnijā, mēs satikāmies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un pieteicām jaunu projektu par Latvijas dzimtu ģerboņiem mūsdienu Latvijā. Šodienas tikšanās iniciatori ir paši dzimtu pārstāvji, kas vēlējās savā starpā iepazīties un dalīties ar saviem stāstiem. Šobrīd aktīvi norit darbs pie izdevuma, kura pirmajā daļā tiks reproducēti visi valsts heraldikas komisijā apstiprinātie ģerboņi (pāri par 80), un otrajā daļā – stāsti par pašām dzimtām, to fotoportreti un vēsturiski materiāli. Šīs daļas tapšanā līdzdarbojas vairāk kā 50 dzimtu pārstāvji.”
Saieta laikā Latvijas Republikas Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone iezīmēja dzimtu un ģerboņu nozīmi tieši kultūras jomā: “Esam sapulcējušies senākajā parkā Rīgas pilsētā un simboliski arī ģerboņi un dzimtas atspoguļo šeit esošo koku varenību. Tām ir ļoti spēcīgas saknes, vēlme sakuplot un sazarot un arī nest augļus. Kultūras ministrija ar lielu prieku iesaistījās šajā projektā, jo tas ir balstīts uz dzimtu iniciatīvu un dzimtu spēku, gudrību un vēlmi nostiprināt dzimtas saites, kā arī fiksēt to unikālās īpašības dzimtas ģerboņos.”
Baltic International Bank stratēģiskās plānošanas pārvaldes vadītāja Jekaterina Kuzņecova izteica aicinājumu iepazīt savas saknes un nostiprināt piederību tai: “Arvien vairāk dzimtas izvēles izpētīt savas saknes un nostiprināt savas dzimtas vērtības un viena no formām ir veidot dzimtas ģerboni. Cilvēki vēlas izzināt dzimtu ciltskokus, savus senčus iespējami senākās paaudzēs. Arī mūsu kopīgi veidotais heraldikas izdevums “Dzimtas ģerboņi mūsdienu Latvijā” ir ieguldījums dzimtu spēkā un nākotnē. Tā ir iespēja stāstīt savas dzimtas stāstu, apzināt savus pamatus un izcelsmi”.
“Ģerbonis ir mūsu ģimenes vēsture. Tāpēc mūsu vēsture ir tik svarīga, jo domājot par savu nākotni, mēs analizējam pagātni. Ir tāds neviennozīmīgs aforisms “Vēsturi raksta uzvarētāji”. Taču katras ģimenes vēsture ir valsts vēsture. Mēs stāvam savas valsts sardzē un neļausim nevienam pārrakstīt mūsu pieredzi,” atzina Baltic International Bank padomes priekšsēdētājs, ilggadējais latviešu literatūras mecenāts Valērijs Belokoņs.
Arī paši dzimtu pārstāvji saietā laikā dalījās ar saviem vēsturiskajiem stāstiem un atmiņām par ģerboņu tapšanas procesu. “Mūsu Peniķu dzimtas ģerbonis ir radies tālajā 1504. gadā, kad Andrejs Peniķis saņēma Lēņu grāmatu, kurā viņš tika nodēvēts par Kuršu ķoniņu. Esam priecīgi un lepni, ka tieši Latvijas simtgades gadā Peniķu dzimtas ģerbonis tika apstiprināts heraldiski un tas ir attēlots uz jaunā izdevuma vāka,” stāsta Peniķu dzimtas pārstāve Inita Peniķe.
Tikmēr Bogdanu dzimtas galva Mārtiņš Bogdans priecājas, ka šis projekts palīdzējis satikties dzimtas locekļiem, kuri līdz tam bija pazīstami tikai neklātienē. Fotosesijā satikās māsīcas un brālēni no Latvijas un Norvēģijas – tas bija emocionāls piedzīvojums, jo nekad nebijām sanākuši kopā tik kuplā skaitā. Tas parāda, ka dzimta ir liela un varena vērtība.”
Nelielā brīvdabas ekspozīcijā, ko izveidojusi izdevuma māksliniece Tatjana Raičiņeca un kurā skatāmi fotogrāfes Santa Savisko – Jēkabsones uzņemtie foto kadri, paver skatu uz izdevuma tapšanas procesu.
Izdevumā vienkopus tiek apkopoti dzimtu ģerboņi no 1995. gada līdz 2019. gadam, tajā skaitā Vairas Vīķes-Freibergas, Justa Karlsona, Ivara Jakovela, Valtera Kronberga, Valērija Belokoņa, Bīriņu un Peniķu dzimtu ģerboņi. Izdevuma klajā laišana tiek plānota 2020.gada beigās un top Baltic International Bank, Kultūras ministrijas un Valsts heraldikas komisijas sadarbībā.
Pēc piemiņas sola svinīgās atklāšanas Latvijas kuplāko dzimtu pārstāvji – gan bērni un jaunieši, gan vecāki un vecvecāki jautri pavadīja laiku iesaistoties dejās un aktivitātēs kopā ar Rīgas Danču klubu.
