Kā jau zināms, latgaliešu valodas statuss, funkcionalitāte un iespējas attīstībai nākotne, vairāk vai mazāk ir aktualizētas visu trešās atmodas laiku. Ir tādi laika posmi, kad par to runājam dzirdami ne vien paši latgaliešu valodas lietotāji un pētnieki Latgalē, bet arī ārzemēs. Raidījuma “Pi myusim Latgolā” veidotājiem bija unikāla iespēja satikt vācu profesori, vispārējās valodniecības pētnieci Nicole Nau, lai vairāk uzzinātu par pētījumiem latgaliešu literārās valodas attīstībā.
Par latgaliešu valodu Nicole Nau sāka interesēties jau 2003. gada, kad apmeklēja latgaliešu valodas skolotāju vasaras kursos Dagdā. Nu jau piecus gadus viņa pārstāv Adama Mickeviča Universitāti Poznaņā, organizējot arī starptautisko latgalistikas konferenci.
“Vispirms man bija interese par latviešu valodu. Tad es vēl nestrādāju Poznaņā. Es esmu no Vācijas, es strādāju citā universitātē, studēju Hamburgas universitātē. Jau doktorantūras laikā es sāku mācīties latviešu valodu. Pēc tam 2001. gadā es pārcēlos uz Latviju un trīs gadus dzīvoju Rīgā. Es strādāju latviešu, kā otrās valodas valsts apguves programmā, kas pārveidojās par Latviešu valodas aģentūru. Sakuma tā bija programma, ar mērķi izstrādāt mācību materiālus cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā un mācās latviešu valodu, sevišķi skolās, un arī attīstīt latviešu, kā otrās valodas mācīšanos,” stāsta profesore Nicole Nau.
Nicole Nau pavisam nopietni teic, ka latviešu valodu mācījusies ļoti ilgi, sākot no 1990. gada, kad viņa apmeklēja kursus. Pēc pārcelšanās uz Rīgu, viņa jau labā līmenī esot zinājusi latviešu valodu. Tomēr, kritiski vērtējot, profesore atzīst, ka pašlaik valodas prasmes pasliktinājušās, jo jau divpadsmit gadus viņa vairs nedzīvo Rīgā.
Dzīvojot Rīgā Nicole Nau sāka interesēties par Latgali un visu Latviju. Viņa bija dzirdējusi, ka Latgalē cilvēki aktīvi kopj savas izloksnes un rakstu valodu, kas profesori ieinteresēja, un 2003. gadā profesore Nau apmeklēja “Vosoruošonu” – kursus latgaliešu valodas skolotajiem Dagdā.
“Man bija ļoti interesanti, man ļoti patika, ka visi cilvēki savā starpā runāja latgaliski. Domāja kā to nodot tālāk, kā ieinteresēt skolēnus par savu novadu un valodu. Toreiz Lidija Leikuma mani aicināja lasīt lekciju par dialektiem Vācijā, tāpēc ka Vācijā ir izteikta tolerance pret dialektu un izlokšņu ietekmi arī uz literāro valodu. Cilvēki nekautrējas runāt ar savu reģionālo akcentu,” par savu dalību “Vosoruošonā” stāsta Nicole Nau.
Vēlāk profesore Nicole Nau sāka pētīt latgaliešu valodu. Tas atslēgas moments esot bijis, kad viņa atklāja Stefānijas Uļjanovskas pasakas Viļānu izloksnē 19. gadsimta beigās. Laikam tās man iedeva kolēģi. Es sāku lasīt un sapratu, ka tas ir ļoti bagāts materiāls, ka tur ir ļoti interesanta gramatika. Ar to sākusies profesores aizraušanās ar latgaliešu valodas sistēmu.
Strādājot Polijā, Nicole Nau iesaistījās projektā par Žečpospolitas valodu mantojumu. Uzsvars bija likts uz to, ka Žečpospolitas laikā, vienā valstiskā veidojumā līdzās pastāvēja vairāk nekā tikai poļu un lietuviešu valodas. Projekta ietvaros tikai veidota datubāze par mazajām valodām, kas bija tipiskas tajā teritorijā, tajā skaita bija arī latgaliešu valoda. Latgaliešu valoda ir viena no četrām valodām, par kurām datubāzē pieejama sīkāk strukturēta informācija un materiāli, pateicoties profesorei Nicole Nau.
Nicole Nau ir izdevusi grāmatu saistībā ar latgaliešu valodu: “Sākuma es gribēju rakstīt grāmatu par pasakām. Bet pētot valodu es sapratu, ka man pašai jāsāk no sākuma, ka man jāsaprot vispār tā sistēma. Tad es sāku rakstīt latgaliešu gramatiku – kā es to redzu. Tas nozīmē, ka no vispārējās valodniecības mani interesē valodu tipoloģija, un es no cita skatu punkta uzrakstīju latgaliešu valodas gramatiku (A short grammar of latgalian). Rakstīju angļu valodā, jo grāmata ir domāta nevis tiem, kas dzīvo te Latvijā un grib mācīties, bet tā ir domāta pasaules valodniekiem, kurus interesē valodu struktūras.”
Nicole Nau atzīst, ka latgaliešu valodas gramatika atšķiras no latviešu valodas gramatikas. Kā redzamākās atšķirības profesore norāda atgriezenisko darbības vārdu īpatnības. Tāpat profesore norāda, ka latgaliešu valoda nav normēta un literārās valodas standarts vēl aizvien ir nepilnīgs. Savukārt, kā īpaši interesantu profesore uzsver daudzveidīgo darbības vārdu locīšanu – vārdam gribam ir piecas variācijas, bet vārdam dziedam ir pat septiņas variācijas.
Visu sarunu ar valodnieci, profesori Nicole Nau, klausies sekojot zemāk norādītajām saitēm:
–http://www.pimyusimlatgola.lv/pi-myusim/19-08-2016-nicole-nau-par-latgalisu-voludu/
–http://latgale.lv/lv/files/download?id=3506
Informāciju sagatavoja:
Producentu grupa “Lietišķā Latgale”
