Pēc Kuldīgas aktīvās atpūtas centra (KAAC) aicinājuma, atsākta Kuldīgas magoņkūkas ražošana pēc 16.gadsimta receptes, kura tika atklāta projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros veiktā pētījumā.
Vēsturnieks Agris Dzenis projekta ietvaros atklājis vairākas senas, īpaši Kuldīgai raksturīgas receptes, kuras tulkotas no vācu un senprūšu valodām. Kuldīgas magoņkūka bijusi viena no visiecienītākajiem un raksturīgākajiem Kuldīgas gardumiem. Vēstures avoti liecina, ka Kuldīgā tolaik bijušas ap 20 beķereju, kurās tika cepta šī īpašā magoņkūka.
Lai no jauna atklātu Kuldīgas magoņkūkas garšu, iniciatīvā iesaistījušies jau trīs uzņēmumi – Daigas beķereja, Dārziņš un kafejnīca Makkabi, kuri pēc senās receptes izgatavojuši savu versiju par to, kāda varēja būt 16.gadsimta Kuldīgas magoņkūka, un kāda tā varētu būt mūsdienās.
“Vēsturnieka A.Dzeņa atklātā recepte ir aprakstoša un nav ļoti konkrēta, tāpēc iesākumā mēs vēlamies saprast kāda tā varēja būt oriģināla, toties nav aizliegts šai receptei pievienot arī kādu mūsdienīgu akcentu, protams, nemainot magoņkūkas pamata sastāvdaļas. Tikai pēc sabiedrības atsauksmēm un projekta līdzdalībnieku viedokļiem varēsim laika gaitā spriest, vai Kuldīgas magoņķukai jābūt tikai vienai, vai katrai ceptuvei tā var būt ar savu īpašo akcentu,” stāsta KAAC vadītājs Artis Gustovskis.
Jau šobrīd Kuldīgas magoņkūkas ir iespējams iegādāties veikalā “Dārziņš” , Daigas beķerejā, un pēc pasūtījuma arī kafejnīcā “Makkabi”, toties plašākai sabiedrībai Kuldīgas magoņkūka un citi pēc vēsturiskām receptēm gatavoti produkti tiks piedāvāti festivālā “Lido zivis Kuldīgā”.
“Mēs ceram, ka Kuldīgas magoņkūka no jauna kļūs par pilsētai raksturīgāko gardumu, kuru būs iecienījuši gan paši Kuldīdznieki, gan tūristi, kuri viesojoties Kuldīgā, kā neatņemamu apmeklējuma sastāvdaļu gribēs nogaršot tieši Kuldīgas magoņkūku,” uzsver KAAC vadītājs Artis Gustovskis.
Pētījums, kurā tika atklātas 16.gadsimta Kuldīgai raksturīgās receptes, tika veikts projekta “Hanzas vērtības ilgtspējīgai sadarbībai (HANSA)” ietvaros, kurš norisinās no 2015. gada oktobra līdz 2018. gada decembrim. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda Centrālās Baltijas programmas 2014-2020 atbalstu, un tā mērķis ir iedzīvināt vēsturiskās Hanzas savienības mantojumu mūsdienās.
