Kuldīgā tā saucamā “Kurzemītes” masīva jeb daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāla starp Dzintaru, Parka, Lapegļu un Piltenes ielu iedzīvotāji drīzumā savās pastkastēs saņems aptaujas anketu ar lūgumu izteikt viedokli par šīs apkaimes labiekārtošanu un uzlabošanu.
Kuldīgas novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone pastāstīja, ka būvvaldē laika gaitā saņemti dažādi ierosinājumi par auto stāvvietu, gājēju celiņu un apgaismojuma ierīkošanu dažādos daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos, kā arī par teritoriju apsaimniekošanu kopumā. “Nonācām pie secinājuma, ka ir nepieciešami kopēji risinājumi daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kvartāliem. Sākam ar tā saucamo “Kurzemītes” jeb Gaismas ielas kvartālu, jo no šī kvartāla mājām saņemts visvairāk ierosinājumu,” sapulcē, uz kuru bija uzaicināti kvartāla māju apsaimniekotāji, skaidroja J. Jākobsone.
Iepirkumā noskaidrots, ka šī kvartāla labiekārtošanas koncepciju izstrādās ainavu arhitektes Lindas Zaļās vadītais uzņēmums. Koncepcijas izstrādātājiem jāizvērtē automašīnu, velobraucēju un gājēju plūsma un jāizstrādā kopēji risinājumi brauktuvju, autostāvvietu, gājēju celiņu iekārtojumam, jārisina jautājums par bērnu rotaļu un atpūtas zonām, apstādījumiem, apgaismojumu un atkritumu savākšanas novietnēm.
Koncepcijas izstrādātāja kopā ar kolēģiem jau ir kvartālu apsekojusi dabā. Secinājums – ir daudz labu un arī uzlabojamu lietu. L. Zaļā priecājās, ka kvartālā ir daudz zaļas, plašas telpas. Iestaigātās takas parāda cilvēku kursības virzienu. Daudzviet iedzīvotāji iekopuši skaistus apstādījumus. Kvartālam cauri plūst jauka upīte, kurai iedzīvotāji varētu kopīgi iedot vārdu un uz kuru ar virszemes tekņu palīdzību varētu novirzīt lietus ūdeņus.
Izkristalizējušās arī problēmas. L. Zaļā ir pārliecināta, ka pareizos risinājumus varēs izstrādāt tikai ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, turklāt uzklausot visu vecuma grupu iedzīvotāju viedokļus, tostarp bērnu un pusaudžu redzējumu. Jārisina atkritumu apsaimniekošanas un vides pieejamības jautājums. Daudzviet ir seni labiekārtojuma elementi, demontēti savu laiku nokalpojušie bērnu rotaļu laukumi, taču vietā nekas nav uzstādīts. Nav arī pusaudžiem piemērotu atrakciju. Aprunājoties ar satiktajiem gados vecākajiem cilvēkiem, L. Zaļā uzzinājusi, ka cienījamā vecuma ļaudis nevēlas, lai pagamos ierīko rotaļu laukumus – tos tāpat vietējie pusaudži salauzīšot. Speciāliste uzskata – iespējams, tas notiek tādēļ, ka trūkst pusaudžiem piemērotu atrakciju. Viņa apsaimniekotājiem stāstīja par labiem piemēriem, kā līdzīgos kvartālos sakārtota vide Tartu pilsētā Igaunijā un Sarkandaugavā Rīgā. L. Zaļā ir pārliecināta – patīkamu vidi, kur bērniem un jauniešiem aktīvi un pozitīvi pavadīt laiku, var izveidot arī ar salīdzinoši nelieliem līdzekļiem, bet laušanu un bojāšanu varētu samazināt, ja pašus iedzīvotājus vairāk iesaistītu uzlabojumu izveidē.
Sanāksmē vienojās par to, ka sadarbībā ar māju vecākajiem paskastītēs nogādās aptaujas anketas, ar kuru palīdzību uzzināt iedzīvotāju viedokļus. Pēc aptaujas datu apkopošanas L. Zaļā sagatavos kvartāla labiekārtošanas priekšlikumus, ko apspriedīs ar iedzīvotājiem.
Informāciju sagatavoja:
Kristīne Duļbinska,
Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Kuldīgas novada pašvaldība
