Pēc Eiropas gāzes cenu sabrukuma līdz pirmskara līmenim un ziemas, kad ES valstis veiksmīgi iztika bez divām trešdaļām Krievijas gāzes, enerģētikas krīzes tēma pagāja otrajā plānā. Tiesa, bija bažas par nākamo ziemu. Bet, spriežot pēc pašreizējās situācijas, Eiropai energoresursu pietiks.
Gāzes patēriņš Eiropas vadošajās ekonomikās, pat ņemot vērā siltos laikapstākļus, pēdējos piecos gados joprojām ir zem vidējā līmeņa, atzīmē Morgan Stanley, un tās krājumi krātuvēs ir ievērojami lielāki. Līdz ar to ir liela iespēja, ka krātuves gaidāmajai apkures sezonai tiks aizpildītas ilgi pirms tās sākuma, norāda banku analītiķi: ”Ja pieprasījums kopumā saglabāsies tikpat vājš kā pēdējā laikā un SDG imports saglabāsies pašreizējā līmenī, gāzes rezerves glabāšanā augusta beigās varētu sasniegt 100%.
Uz pagājušā gada enerģētikas krīzes fona Eiropas Komisija līdz 1. novembrim ieviesa jaunas normas krātuvju uzpildīšanai: 80% 2022. gadā un 90%, sākot ar 2023. gadu.
Saskaņā ar ”Gas Infrastructure Europe” datiem 2022. gada marta beigās, ES pabeidza iepriekšējo ziemu, glabājot tikai 25% gāzes. Šīs ziemas beigās bija palicis divreiz vairāk gāzes.
Tagad glabātuves ir pilnas par 55,55% . 2022. gadā šī atzīme tika sasniegta tikai jūnija beigās, kad Nord Stream vēl darbojās pilnā apjomā, lai gan dažas valstis jau bija zaudējušas Krievijas piegādes, jo tās atteicās piedalīties maksājumu shēmā “rubļos”.
Bažas, ka Ķīnas ekonomika, kas atgūstas no pagājušā gada karantīnām, sāks izmantot ievērojamus LNG apjomus, vēl nav piepildījušās. Gluži pretēji, Ķīna pirmajā ceturksnī reeksportēja rekordlielu LNG daudzumu, liecina Bloomberg kuģu izsekošanas dati.
Krīzes kulminācijā 2022. gada augusta beigās gāzes cenas Eiropā (Nīderlandes TTF fjūčeri) pārsniedza 340 eiro (vairāk nekā 3500 USD par 1000 kubikmetriem). Taču kopš šī gada februāra vidus tie ir svārstījušies robežās no 40-52 eiro/MWh (458-595 USD par 1000 kubikmetriem).
2021.gadā Krievijas gāzes piegādes Eiropai sasniedza 155 miljardus kubikmetru, bet 2022.gadā, pēc Reuters datiem, jau 62 miljardus. Kopš šī gada Gazprom pārstāja ievietot savā tīmekļa vietnē datus par izmaiņām ieguvē un eksportā, kurus kādreiz publicēja divreiz mēnesī.
Krievijas mēģinājums šantažēt Eiropu, samazinot gāzes piegādes, nav izdevies, pagājušo krīzes gadu rezumē Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans. Eiropas ekonomika nav cietusi lielus zaudējumus: bezdarbs nav pieaudzis, valdības ir spējušas ierobežot pieaugošo patēriņa cenu un gāzes un elektrības rēķinu ietekmi, izmantojot glābšanas pasākumus un regulējošus pasākumus, un nav bijusi lejupslīde.
“Eiropa šobrīd veic enerģētikas pāreju vissliktākajos iespējamos apstākļos – pēkšņos, negaidītos un radikālos – un tiek galā ar to diezgan labi,” raksta Krugmans. “Tas liek domāt, ka pakāpeniska, plānotā pāreja uz zaļo enerģiju būs daudz vienkāršāka, nekā pesimisti iedomājas.”
