Toms Kūpers sarkastiski komentē kolēģu ziņas, ka krieviem nepietiek artilērijas munīcijas. Par to viņš raksta savā ziņā interneta vietnē Medium.
Austriešu militārais eksperts Toms Kūpers, kurš regulāri analizē situāciju frontē un ir pazīstams ar ironiskām piezīmēm par krieviem, izskaidroja, kāds ir patiesais iemesls “munīcijas trūkumam” Krievijas armijā.
Pavasara bezceļš
Eksperts atzīmē, ka frontē jau ir sācies bezceļu laiks – uz ceļiem ir tik daudz dubļu un ūdens, ka amerikāņu bruņutransportieru M113 un padomju MTLB ekipāžām nereti nākas izmantot “amfībiju” režīmus.
“Un šķiet, ka BAE Systems ieroču konstruktori jūk prātā, skatoties uz to, kas viņu M777 haubicēm ir jāiztur , kad tās tiek vilktas pa vietējo ainavu. Ir labi, ja zem transportlīdzekļu riteņiem ir kaut kas cits, nevis 20-30 cm dziļi dubļi.” sacīja Kūpers.
Krieviem munīcijas pietiek, bet…
Toms Kūpers sarkastiski komentēja kolēģu ziņas, ka krieviem nepietiek artilērijas munīcijas, un Krievijas bruņotie spēki esot spiesti noteikt ierobežojumus šāviņiem daudzos frontes sektoros.
“Spriežot pēc Ukrainas bruņoto spēku ziņojumiem, kuri tika apšaudīti (un kuru militārpersonas tika ievainotas vai nogalinātas) Krievijas artilērijas apšaudes rezultātā, patiesībā nav skaidru pazīmju, ka Pudiņam (tā Kūpers sauc Putinu) nav pietiekami daudz munīcijas,” viņš atzīmēja.
Pēc eksperta domām, ir daudz lielāka iespēja, ka krievi bieži vien nevar atvest pietiekami daudz munīcijas, kad tas ir nepieciešams.
Analoģija ar arābu un Izraēlas karu
“Tas ir, Krievijas bruņotie spēki, PMC ”Vāgners” un citi “surogāti” piedzīvo ļoti līdzīgu, iespējams, pat tādu pašu problēmu kā Izraēlas aizsardzības spēki Arābu un Izraēlas kara laikā 1973. gada oktobrī,” norādīja eksperts.
Kūpers atgādināja, ka Izraēlā 1973. gadā bija daudz munīcijas – bet noliktavās, valsts centrā. Problēma bija to piegādāt pietiekamā daudzumā. Iemesls bija milzīgi sastrēgumi, piemēram, uz Sinaja centrālās daļas ceļiem.
“Iedomājieties šo skatu: 30, 40, 50 km ceļš, pilns ar kravas automašīnām, pilnām ar munīciju, glīti novietoti buferis līdz buferim. Problēma: ceļi bija šauri, vienjoslas, tos ieskauj dziļas mīkstas smiltis. Jebkura pilnībā piekrauta kravas automašīna, kas uzdrošinājās nobraukt no ceļa, nevarēja pārvietoties bez speciālistu palīdzības, un arī speciālisti nevarēja palīdzēt, jo stāvēja tajā pašā sastrēgumā desmitiem kilometru attālumā,” piemēru minēja eksperts.
Ar kādu problēmu īsti saskārās Krievijas armija?
Pēc Kūpera domām, problēma, ar ko saskaras Putina okupanti, ir daudz lielāka. Ne tikai tāpēc, ka Krievijas armija ir daudz lielāka par Izraēlas aizsardzības spēkiem, vai arī tāpēc, ka kaujas lauks Ukrainas austrumos 2022.-2023.gadā ir vairākas reizes lielāks par Sinaja pussalu vai Golānas augstienēm.
“Jau atcerējos pirms mēneša, kad paskaidroju, kāpēc Gerasimovs nespēj veikt kaut vienu “lielo” ofensīvu un ir spiests sadalīt savu “ziemas ofensīvu” trīs mazās operācijās. Runa ir par pietiekamu munīcijas un krājumu glabāšanu tur, kur tas ir svarīgi: netālu no frontes līnijas,” uzsvēra eksperts.
Pēc viņa teiktā, Krievijas dzelzceļu sistēma var pārvadāt daudz munīcijas, taču uzglabāšana tuvāk par 70 km no frontes līnijas ir bīstama, jo pašlaik Ukrainā ir M142 HIMARS, M270 MLRS, GLMRS un līdzīgi ieroči .
Tāpēc nav svarīgi, cik daudz ieved Krievijas dzelzceļš, un nav svarīgi, cik labi krievi slēpj savus munīcijas noliktavas. Vismaz vienu no tām katru dienu grauj “kārtējais Ukrainas HIMARS trieciens”.
Un pat ja munīcija nav iznīcināta Ukrainas artilērijas triecienos, tā joprojām ir jānogādā frontes līnijā: tas jādara ar kravas automašīnām, kuru Krievijas bruņotajos spēkos jau kara sākumā bija pārāk maz . Vēl viens faktors ir slikti ceļi un dubļi.
“Šī problēma šobrīd ir sasniegusi tādus apmērus, ka vairākas mobilizētās BARS (armijas kaujas rezerve) vienības ikdienā nodarbojas tikai ar centieniem palīdzēt ar loģistiku. Tagad tam vēl pievienojiet totālo Putina sistēmas korupciju un nekompetenci,” rezumēja Toms Kūpers.
