Krievija turpina zaudēt pozīcijas Indijas ieroču tirgū. Indija kopš padomju laikiem ir bijusi Kremļa lielākā ieroču pircēja un pēdējos gados nodrošinājusi 20% no Rosoboronexport pasūtījumiem.
Indija faktiski iesaldējusi sarunas par Ka-226T helikopteru iegādi, neskatoties uz Krievijas puses vēlmi nodot tehnoloģijas un lokalizēt to ražošanu Indijas rūpnīcās, pirmdien intervijā aģentūrai Interfax sacīja Krievijas Federālā militāri tehniskās sadarbības dienesta (FSVTS) vadītāja vietnieks Vladimirs Drožžovs.
Starpvaldību līgums par 200 helikopteriem 1 miljarda dolāru vērtībā tika parakstīts 2015. gadā. Taču astoņos gados līdz līguma izpildei nav tikts, neskatoties uz to, ka Maskava piekrita organizēt 140 mašīnu ražošanu Indijā.
“Diemžēl sarunas ar Indijas partneriem ir praktiski iesaldētas,” sacīja Drožžovs: Indijas korporācija HAL piedāvā valsts bruņotajiem spēkiem vieglu, daudzfunkcionālu sava dizaina helikopteru.
Krievija, pēc Drožžova vārdiem, “gaida Indijas lēmumu” turpināt sarunu procesu. Taču velti: valsts Aizsardzības ministrija tālajā 2018. gadā izsludināja konkursu par helikopteru iegādi jūras versijā. “Tomēr konkrētu lēmumu nav,” norādīja FSMTC vadītāja vietnieks.
Darījums par iznīcinātāju Su-30MKI pārdošanu arī paliek neskaidrs. Krievija piedāvāja Indijai komplektus lidmašīnu ražošanai savā teritorijā par 1,4 miljardiem dolāru. Līgumus bija paredzēts parakstīt jau 2020. gadā. Taču kopš tā laika process ir iestrēdzis strupceļā.
Rosoboronexport amatpersonu vizīte Indijas izstādē Aero India 2023 Bangalorā arī nedeva nekādus rezultātus. Pēc Drožžova teiktā, FSMTC turpina gaidīt “uzaicinājumu uz sarunām par līgumu”.
Iepriekš Indija iesaldēja kopīgu projektu ar Krievijas Federāciju, lai izstrādātu piektās paaudzes iznīcinātāju uz Su-57 bāzes. Viņiem nepatika ne lidmašīnu finansiālie, ne tehnoloģiskie parametri, kas pēc viņu domām neatbilst piektās paaudzes iznīcinātājiem pēc slepenības un avionikas.
Deli bija paredzēts atvēlēt pusi no līdzekļiem iznīcinātāju ražošanai 4 miljardu dolāru apmērā, taču provizoriskā projekta izveidei aprobežojās tikai ar 295 miljoniem dolāru.
2020. gadā apstājās projekts par rūpnīcu Kalašņikova triecienšauteņu 200. sērijas ražošanai . Rūpnīcas projekts ar jaudu 70 000 šautenes gadā paredzēja pilnīgu ražošanas lokalizāciju Indijā ar visu tehnoloģiju nodošanu Deli. Taču Krievijas puses pieprasītā cena partneriem neder.
2022. gadā Indijas militārpersonas nebija apmierinātas ar Krievijas tanku T-72 un T-90 īpašībām. Šo mašīnu vietā Indija deva priekšroku franču Leclerc XLR, ar kuras ražotāju valsts iestādes sāka sazināties. Turklāt Indijas militārā pavēlniecība paskaidroja, ka krievu tanki kalnos bija absolūti bezjēdzīgi: tos nevar izmantot bruņotām sadursmēm uz robežas ar Ķīnu un Pakistānu.
Pieprasījums pēc Krievijas ieročiem samazinās arī pēc tam, kad visa pasaule tos redzēja darbībā Ukrainā: karš deva “milzīgu triecienu” Krievijas piegādātāju reputācijai, norāda Amerikas Vilsona centra prezidents un bijušais vēstnieks Marks Grīns.
“Es nedomāju, ka kāda valsts, redzot, kā primitīvas Krievijas bumbas uzspridzina ēkas, teiks: jā, tas ir tas, kas mums vajadzīgs,” skaidro Grīns (viņu citē Newsweek).
2022. gada augustā forumā Armija-2022 Rosoboronexport parakstīja līgumus tikai par 390 miljoniem ASV dolāru. Neskatoties uz to, ka prezidents Vladimirs Putins personīgi brauca reklamēt ieročus, solot Krievijas sabiedrotajiem “modernākos modeļus”, darījumu apjoms samazinājās 6 reizes. Gadu iepriekš šajā pašā forumā tika parakstīti 20 līgumi 2 miljardu eiro vērtībā
