To svētdien paziņoja Krievijas Federācijas padomes Aizsardzības komitejas vadītājs Viktors Bondarevs pēc tam, kad Somijas prezidents un premjerministrs Sauļi Nīniste un Sanna Marina kopīgā preses konferencē paziņoja, ka nolēmuši pievienoties Ziemeļatlantijas aliansei.
Nīniste iepriekšējā dienā apspriedās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un personīgi informēja viņu, ka valsts – bijusī lielhercogiste Krievijas impērijas sastāvā un tagad ir rekordvalsts robežas garuma ar Krievijas Federāciju ziņā starp visām ES. valstis – plāno atteikties no militārās neitralitātes, ko ievēroja vairāk nekā 70 gadus veci.
Somijas nodoms iestāties NATO būs “radikālas pārmaiņas ārpolitikā”, un atbildē Krievija veiks “militāri tehniska rakstura pasākumus”, iepriekš brīdināja Ārlietu ministrija.
Pēc Bondareva teiktā, runa it īpaši ir par papildspēku izvietošanu uz robežas.
“Gadījumā, ja Somijā, netālu no mums, tiks izvietoti NATO ofensīvie, triecienieroči, mēs stiprināsim savas robežas, stiprināsim Krievijas karaspēka grupējumu pierobežā,” savā telegrammas kanālā rakstīja senators.
Putins sestdien telefonsarunā ar Nīnisti sacīja, ka atteikšanās no tradicionālās militārās neitralitātes politikas “būtu kļūda, jo Somijas drošībai nav nekādu draudu”. Viņš arī piebilda, ka šis solis varētu negatīvi ietekmēt Krievijas un Somijas attiecības.
Saruna ar Putinu “bija tieša un atklāta, un tā notika bez agresijas,” teikts Nīnistes paziņojumā.
Viņš svētdien intervijā telekanālam CNN precizēja, ka lēmums iestāties NATO ir saistīts ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Karš parādīja, ka Maskava ir “gatava uzbrukt kaimiņvalstij, neatkarīgai valstij”, viņš sacīja, piebilstot, ka Putins lēmumu uztvēris “mierīgi”.
