Neskatoties uz Maskavas gatavību atgriezties pie sarunām ar Ukrainu, Krievija negrasās izvest savu karaspēku no okupētajām teritorijām. Karaspēka izvešana ir galvenais nosacījums, lai Kijiva varētu atgriezties pie diplomātijas.
Krievija nepieņem priekšnoteikumus sarunām ar Ukrainu, tostarp prasību izvest karaspēku, šodien paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško. Par to ziņo medijs Izvestija.
“Šie nosacījumi ir nepieņemami. Mūsu prezidents vairākkārt ir teicis, ka esam gatavi sarunām, taču šajās sarunās, protams, ir jāņem vērā situācija uz vietas,” secināja Gruško.
Šodien Francijas prezidents Emanuels Marons aicināja Krieviju un Ukrainu sēsties pie sarunu galda. Viņš piebilda, ka nepieciešams virzīt visus diplomātiskos centienus, lai pārliecinātu konfliktā iesaistītās puses atgriezties pie diplomātijas.
Pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videovēstījumā nosauca piecus nosacījumus, lai varētu atgriezties pie sarunām. “Vēlreiz: teritoriālās integritātes atjaunošana, ANO Statūtu ievērošana, kompensācija par visiem kara nodarītajiem zaudējumiem, katra kara noziedznieka sodīšana un garantijas, ka tas vairs neatkārtosies,” uzskaitīja prezidents.
Tajā pašā laikā Zelenskis neminēja vienu nosacījumu, kas iepriekš bija kļuvis par galveno šķērsli sarunu atsākšanai, – Krievijas prezidenta Vladimira Putina atkāpšanos. Zelenskis pat agrāk parakstīja dekrētu, kas noteica sarunu neiespējamību ar Putinu. Kā atzīmēja Politico, to daļēji ietekmējušas amerikāņu amatpersonas: viņi mudināja Ukrainas varas iestādes demonstrēt gatavību atsākt sarunas ar Krieviju.
Laikraksts Washington Post novembra sākumā rakstīja, ka prezidenta Džo Baidena administrācija vērsusies pie Kijivas varasiestādēm ar privātu lūgumu: publiski izrādīt gatavību sarunām ar Krieviju. Tomēr, kā atzīmēja izdevums, Vašingtona negrasījās panākt, lai Kijiva noslēgtu miera līgumu ar Maskavu, runa bija tikai par retorikas maiņu. Pēc tam prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks piebilda, ka Ukraina nekad nav atteikusi sarunas ar Krieviju. Tomēr vispirms Krievijai jāizved savs karaspēks no Ukrainas teritorijas.
Novembra sākumā ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans nodeva vēstījumu Zelenskim. Tajā teikts, ka Kijivai jāsāk domāt par savām “reālistiskām prasībām” Maskavai un jāatsakās atdot Krimu. Par to šodien rakstīja laikraksts Wall Street Journal, atsaucoties uz diviem labi informētiem Eiropas diplomātiem. ASV un ES ir nobažījušās, ka, neraugoties uz milzīgo militāro palīdzību, Kijevā pietrūkst ieroču un munīcijas. “Mēs redzam reālas, praktiskas problēmas militārā progresa sasniegšanā, mēs redzam munīcijas trūkumu,” sacīja Rietumu amatpersona.
Pagājušajā nedēļā ASV štāba priekšnieks ģenerālis Marks Milleijs atzina, ka Ukrainas militāra uzvara varētu nebūt panākama ar militāriem līdzekļiem. Tāpēc viņš ieteica vērsties pie citiem līdzekļiem. Milleijs iestājas par sarunu sākšanu un par to pārliecina Baidena administrāciju, pagājušajā nedēļā rakstīja The New York Times .
Krievijas diplomāti un amatpersonas pagājušajā nedēļā piecas reizes apliecināja gatavību sarunām ar Ukrainu. Šie paziņojumi izskanēja uz atkāpšanās fona no Hersonas, vienīgā reģionālā centra, kuru Krievijai ir izdevies ieņemt kopš kara sākuma.
