Eiropas Savienība pirms četriem mēnešiem nolēma noteikt embargo Krievijas ogļu iegādei. Taču tikai pēc tā stāšanās spēkā 10.augustā varas iestādes paskaidroja, ka Eiropas uzņēmumiem ir aizliegts sniegt apdrošināšanas un citus finanšu pakalpojumus, piegādājot Krievijas ogles ne tikai ES valstīm, bet arī visā pasaulē.
Maiks Solthauss, Ziemeļanglijas Savstarpējās apdrošināšanas klubu asociācijas globālais atlīdzību direktors un Starptautiskās Sankciju komitejas ((International Group of P&I Clubs) priekšsēdētājs, Bloomberg paskaidroja:
Ja esat ES kuģa īpašnieks un iekraujāt Krievijas ogles, lai tās piegādātu uz trešo valsti ārpus ES, šī darbība tagad ir nelikumīga. Tas rada ļoti būtiskas problēmas.
Eiropas Komisija norādīja, ka embargo noteikumi “aizliedz tieši vai netieši pirkt, importēt vai transportēt” aizliegtas preces, piemēram, ogles un noteikta veida mēslošanas līdzekļus, “kuru izcelsme ir Krievijā vai eksportēta no Krievijas”. Aizliegums attiecas “neatkarīgi no preču galamērķa”, “vai preces tiek nosūtītas uz ES vai nē”.
Apdrošinātājiem tas bija pārsteigums. Starptautiskās P&I klubu grupas (IG) trešās puses līdzapdrošinātāju biedri apdrošina aptuveni 90% no pasaules kuģniecības. Līdz šim IG uzskatīja, ka apdrošināšanas aizliegums neattiecas uz sūtījumiem uz trešajām valstīm, taču Eiropas Komisijas precizējums visu maina:
”Šobrīd situācija ir tāda, ka jebkuras ES organizācijas iesaistīšanās Krievijas mēslošanas līdzekļu, ogļu vai cita cietā fosilā kurināmā [kas rada ievērojamus ieņēmumus Krievijas budžetam] transportēšanā uz jebkuru galamērķi gan ES, gan ārpus tās būtu ES sankciju pārkāpums”.
Aizliegums jo īpaši attiecas uz visiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumiem, un “lielākā daļa klubu, kas ir daļa no IG, ir ES jurisdikcijā”. Visi IG biedru klubi, pat tie, kas atrodas ārpus ES, ir ļoti atkarīgi no ES pārapdrošinātājiem, paskaidrots apkārtrakstā.
Krievija 2021. gadā nodrošināja aptuveni 46% no ES patērētajām oglēm. Aprīlī pieņemot lēmumu par embargo, Eiropas Komisija paziņoja, ka tas skars ceturto daļu no visa Krievijas ogļu eksporta, kura vērtība ir aptuveni 8 miljardi eiro gadā.
Pēc augusta Kemerovas apgabalā, ogļu ieguves centrā, būs “visgrūtākā situācija” Krievijā, norāda reģionālās ekonomikas eksperte un Maskavas Valsts universitātes profesore Natālija Zubareviča. Eksporta uz Eiropu slēgšana nozīmē 50 miljonus tonnu ogļu, un “tās nav iespējams novirzīt uz austrumiem, Transsibīrijas dzelzceļa jaudas to nepieļauj, … Transsibīrijas dzelzceļš nav no gumijas.” Tirgus zaudēšanas dēļ uzņēmumi būs spiesti paturēt darbiniekus uz pusslodzi (tos ir grūti atlaist) vai sūtīt atvaļinājumā bez atalgojuma, stāsta Zubarevičs. Šāda situācija Krievijā var turpināties līdz gada beigām, un “reāli mēs sapratīsim draudu mērogu darba tirgum 2022.gada decembrī – 2023.gada sākumā,” viņa sacīja Doždj.
Ogļu cena pasaules tirgū, kas gada sākumā bija 134 dolāri par tonnu, pieauga līdz 400 dolāriem. Taču Krievijas ogļrači, atšķirībā no naftas ražotājiem, kuri spēja ātri novirzīt piegādes uz Āziju, tagad, kad ne tikai embargo stājies spēkā, bet arī kļuvis skaidrs, ka apdrošināšanas kompānijas nevar strādāt ar Krievijas piegādēm, no cenu kāpuma neiegūs.
Citas valstis šajā situācijā uzvar. Piemēram, saskaņā ar Trade Data Monitor apkopotajiem muitas datiem Vācija martā-maijā palielināja ogļu iepirkumus (salīdzinot ar 2021. gada pavasari):
Austrālijā – par 21%,
Dienvidāfrikā – 7 reizes,
Kolumbijā – 4 reizes,
ASV – vairāk nekā 10%.
Un vēl viena liela Krievijas ogļu pircēja Polija tajā pašā laika posmā vairāk nekā divas reizes palielināja importu no Kazahstānas.
