Pieaugošais zaudējumu “skaits” karam, kas, pēc Rietumu datiem, pārsniedz 200 000 nogalināto un ievainoto, nemaina prezidenta Vladimira Putina kareivīgo noskaņojumu.
Krievijas mērķus Ukrainā “var sasniegt tikai ar militāriem līdzekļiem”, pirmdien paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
“Pagaidām nav priekšnoteikumu procesa pārejai uz mierīgu kursu,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka militāro mērķu sasniegšana “joprojām būs absolūta prioritāte”.
Peskovs noraidīja ideju izveidot sarunu grupu par Ukrainu no Rietumvalstu pārstāvjiem, ko izteica bijušais Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers. Viņš arī atteicās komentēt informāciju par Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina vizīti Maskavā, kurš februāra sākumā ierosināja 12 punktu “miera plānu”.
Zaudējusi vairāk nekā pusi kopš iebrukuma sākuma ieņemtajām teritorijām un uzsākusi kampaņu Ukrainas enerģētikas infrastruktūras iznīcināšanai, Krievijas armija nav spējusi virzīties uz priekšu, neskatoties uz plāniem veikt plaša mēroga ofensīvu ar jaunu komandieri, Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova personā.
Krievijas spēku zaudēšana Ukrainas frontē ir sasniegusi “katastrofālus” apmērus – simtiem cilvēku dienā, sacīja “Rand Corporation” analītiķe Dara Masikota.
Neskatoties uz šķietamo armijas nesagatavotību, Gerasimovs to metis uzbrukumā, un viņam pakļautie ģenerāļi atkal nosūtīja karavīrus un tehniku mīnu laukos, norāda Masikots.
Bojāgājušo kopējais zaudējums sasniedza 60-70 tūkstošus cilvēku, un tas ir vairāk nekā visos Krievijas karos pēdējo 70 gadu laikā kopā, aprēķinājis Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs (CSIS).
Pēc viņu teiktā, vidējie ikmēneša zaudējumi Ukrainā ir vismaz 25 reizes lielāki nekā mēnesī nogalināto skaits Čečenijā un 35 reizes lielāki nekā Afganistānā.
Visvairāk pēc Otrā pasaules kara beigām Krievijas militārpersonas gāja bojā Afganistānā (14-16 tūkstoši), Čečenijā (12-25 tūkstoši), kā arī pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā kauju laikā Donbasā (6-7 tūkstoši).
Izstrādājot stratēģiju Ukrainā, Kremlis veica vairākus kļūdainus aprēķinus, atzīmē CSIS. Krievijas varas iestādes neticēja, ka Ukrainas iedzīvotāji karos Vladimira Zeļenska valdības vadībā, Ukrainas militārpersonas būs motivētas saglabāt aizsardzību un Rietumi dosies uz vērienīgu atbalstu Kijivai.
