Eksperti ASV saka, ka oficiālā Maskava, draudot Ukrainai un Rietumvalstīm ar masu iznīcināšanas ieročiem, nodara lielu kaitējumu paši sev.
Pēdējā mēneša laikā ASV eksperti runā par paaugstinātu risku, ka Krievija izmantos savus kodolieročus militāro sakāvju virknes dēļ, ko Maskava cieš savā agresīvajā karā pret Ukrainu.
Vladimira Putina izteikumi, ka viņš ir gatavs izmantot “visus pieejamos līdzekļus”, lai “aizstāvētu Krieviju”, pareizāk sakot, tās anektētās Ukrainas teritorijas, ar apgalvojumu, ka “tas nav blefs”, lika Rietumu līderiem komentēt šos vārdus, un krievu propagandisti ar sajūsmu raksta, ka “pasaule ieklausījās Putinā”.
Faktiski Rietumi Putina vārdus par kodolspēkiem un to kaujas gatavību uzklausīja jau 2015. gadā, taču kopš tā laika Rietumu līderu nostāja ir bijusi vairāk vai mazāk nepārprotama: viņi šos vārdus uztvēra nopietni, bet nekad nav īpaši pateikuši, kāda varētu būt viņu atbilde. mudinot Krieviju pārtraukt spēlēt atomu rotaļlietas, kaut vai tikai vārdos.
Taču speciālistiem jebkurā gadījumā ir pienākums izvērtēt reāla kodolkonflikta risku, tā intensitāti, apgabalu un sekas, un šādus vērtējumus viņi dažkārt izsaka arī publiskos pasākumos – vienu no tiem nupat organizējusi Ieroču kontroles asociācija (Arms Control Association, ACA), autoritatīva organizācija, kas apvieno daudzus ekspertus kodolieroču jomā.
Hanss Kristensens, Amerikas Zinātnieku federācijas Kodolinformācijas projekta direktors, ACA rīkotajā diskusijā runāja par to, kas ir zināms par Krievijas kodolarsenāla stāvokli. Viņa minētie dati: Krievijai ir aptuveni 4500 kodolgalviņu, kā arī vēl 1500, kas ir izņemti no ekspluatācijas. Nestratēģiskie (taktiskie) kodollādiņi – no viena līdz diviem tūkstošiem, ieskaitot no bruņojuma noņemtos. Vienlaikus eksperts skaidro, ka dalījums “stratēģiskajā” un “taktiskajā” ir tīri nosacīts, jo jebkura kodolieroču izmantošana ir stratēģisks solis, un Krievijas ieročus būtu labāk sadalīt pēc to iespējamā darbības rādiusa.
“Krievijai ir ļoti daudzveidīgi kodolspēki – tādi ieroči ir gaisā, uz zemes un jūrā, un ir skaidrs, ka militārie scenāriji, kurus Krievija apsver, attiecas uz tai piegulošajām teritorijām. Var arī secināt, ka Krievija paļaujas uz taktiskajiem kodolieročiem, jo tās konvencionālie ieroči un militārie spēki kopumā nav īpaši attīstīti, kā to redzējām Krievijas karā pret Ukrainu.
Hanss Kristensens neuzskata par ticamu, ka Krievija Ukrainā izmantos kodolieročus: “Tas ļoti būtiski palielinātu spriedzi un, manuprāt, varētu novest pie tiešas sadursmes starp NATO un Krieviju.”
Taču eksperts stāsta, kas tiks iesaistīts, ja Maskava to izlems: “Ir vērts teikt, ka jaunākie viņu publiskās zobenu rībināšanas gadījumi pārsniedz ierasto Maskavas oficiālo retoriku. Tāpēc, ja runājam par to, ko Krievija var izmantot Ukrainā, tad, visticamāk, tie būs Iskander kompleksi – tos var ātri izvietot un sagatavot palaišanai, un Ukrainai nav ieroču adekvātai reakcijai. Lēmums par šādu izmantošanu Putinam būs jāpieņem personīgi.
Hanss Kristensens minēja, ka NATO ir arī nozīmīgi kodolspēki Eiropā (saskaņā ar Amerikas Zinātnieku federācijas datiem, Apvienotajai Karalistei un Francijai kopā ir vairāk nekā 500 kodolieroču, kā arī aptuveni simts kodolieroču, ko ASV ir izvietojušas Eiropā sešās bāzēs, piecās valstīs: Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā).
Eksperts atgādināja, ka “līdz šim NATO nav tieši atbildējusi uz kodoldraudiem no Krievijas ar paziņojumiem, kas līdzīgi tiem, kas nāk no Maskavas”, taču atzīmēja NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga tikai dienu iepriekš pausto vēstījumu, ka alianse neplāno atlikt vai atcelt oktobrī paredzētās Steadfast Noon mācības par kodolatturēšanu. Pēc Kristensena domām, Stoltenberga piezīme, ka mācību atcelšana tagad “būtu nepareizs signāls”, varētu iezīmēt pavērsienu repliku apmaiņā starp Maskavu un NATO par kodoljautājumu.
Bijušais NATO ģenerālsekretāra vietniece un galvenā sarunu vedēja ar Maskavu par START-3 līgumu Roza Gotemellere, kura arī piedalījās sarunā par pašreizējo kodolspriedzi pasaulē Krievijas draudu dēļ, vērsa uzmanību uz iespējamo kodolieroču izmantošanu. Krievija pret Ukrainu kaujas laukā var trāpīt arī Krievijas karaspēkam:
“Dati par iznīcināšanas rādiusiem, ko Hanss Kristensens minēja savā prezentācijā, liecina par lielu nenoteiktību, kas pieļauj pretēju efektu gan pašam Krievijas karaspēkam, gan Krievijas teritorijai kopumā atkarībā no virziena un citiem meteoroloģiskajiem apstākļiem. ”.
Bijusī ASV diplomāte citēja arī Krievijas ultrapatriotisku blogeru viedokļus, kuri savās publikācijās saka, ka kodolieroču pielietošana pret Ukrainu būtu noziegums: ”Šķiet, ka pat neskatoties uz jau pieminētajiem zobengrabēšanas un agresīvajiem izteikumiem, kas nāk no Krievijas, tās iekšienē par to notiek reāli strīdi, un šķiet, ka pat Krievijas sistēmas stingrās līnijas piekritēji apzinās morālās izmaksas, kas neizbēgami būs jāmaksā par jebkuru kodolieroču izmantošanu šajā briesmīgajā karā.
Roza Gotemellere pastāstīja par nopietnajiem politiskajiem centieniem, ar ko ASV administrācija un NATO cenšas atturēt Krieviju no kodolieroču izmantošanas: “Politiskā līmenī nāk skaidri atturēšanas signāli no Baltā nama un, manuprāt, arī no Jensa Stoltenberga no Briseles, un signāls par ikgadējām NATO mācībām par kodolatturēšanu arī ir to skaitā. Mēs sakām, ka mūsu kodolspēki ir diezgan efektīvi.
Tajā pašā laikā bijusī NATO ģenerālsekretāra vietniece neuzskata, ka papildu ekonomisko sankciju draudi nopietni ietekmēs to, vai Putins izmantos kodolieročus: “Visi šie patriotiskie emuāru autori vienlaikus aplaudēja konvencionālajiem triecieniem Ukrainai šonedēļ un rakstīja, ka nekā īpaša Rietumi vairs nevarēs pielikt klāt ekonomiskajiem pasākumiem pret Krieviju, tāpēc nevajag atturēties, un vajag bombardēt vēl. Šķiet, ka šobrīd Maskavā valda tāds noskaņojums, un papildu sankcijas, visticamāk, to neietekmēs.
Jebkurā gadījumā, saka Roza Gotemellere, ASV un Rietumiem kopumā vajadzētu atturēties no atbildes runām par kodoldraudiem, taču jābūt gatavām izmantot dažādus līdzekļus gadījumā, ja Maskavā varētu izmantot kodolieročus. Tās, pēc eksdiplomātes domām, var būt akcijas kibertelpā, lai neitralizētu Krievijas ieročus, kā arī konvencionālos ieročus – pie tam, gan pret objektiem Krievijas objektiem Ukrainas teritorijā, ja no tiem izriet uzbrukums, gan pret objektiem pašā Krievijas teritorijā.
Vienlaikus Roza Gotemellere uzsvēra, ka “jebkurai šādai rīcībai jābūt stingri proporcionālai un stingri atbildes gadījumā, ja Krievija dotu triecienu Ukrainas spēkiem, izmantojot kodolieročus”.
Turklāt Gotemoellere uzskatīja par nepieciešamu vēlreiz skaidri paust šādu nostāju: “ASV un NATO nekādā gadījumā neuzskata nevienu no šīm atbildes iespējām kā vēlamu. Mēs ļoti ceram izvairīties no jebkādiem militāriem soļiem un vēlamies deeskalēt šo konfliktu līdz tādam līmenim, lai to varētu atrisināt pie sarunu galda.
