Izskatās, ka Kremlis ir atteicies no idejas par oficiālu kara pieteikšanu Ukrainai. Vai nē?
Jā, tas varētu pavērt Putinam ceļu uz vispārēju mobilizāciju Krievijā. Bet parastie krievi diez vai atbalstīs šādu ideju, dodot priekšroku ukraiņu genocīdam no saviem TV ekrāniem.
Lai gan amerikāņu televīzijas kanāls CNN šādu scenāriju neizslēdz, tāpat kā Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Un piektdien, 6. maijā, par to paziņoja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals. Tajā pašā laikā amerikāņu diplomāti ir pārliecināti, ka Putinam ir rezerves variants – Luhanskas un Doņeckas apgabalu aneksija to administratīvajās robežās, kā arī daļa Zaporožjes un Hersonas apgabalu.
Pēc Volodimira Zeļenska domām, ja Putins nemainīs savas domas, karš būs ilgs. Ukrainas izlūkdienesti tam piebilst: Kremlis saka krievu karavīriem, ka viņi būs karā pret ukraiņiem līdz 2022. gada septembrim. Ja vien, protams, krievu oligarhi vienkārši nenogalinās Putinu. Galu galā, saskaņā ar Bellingcat pētnieciskā žurnālista Krista Grozeva teikto, viņiem jau ir šāds plāns.
Un tieši šeit Putinam varētu būt jēga pieteikt karu Ukrainai. Jā, no vienas puses, kopš marta Krievijā ir spēkā likums par “viltus ziņām” attiecībā uz KF bruņotajiem spēkiem, saskaņā ar kuru jūs varat saņemt cietumsodu uz 10-15 gadiem tikai par šīs “speciālās operācijas” nosaukšanu par karu. Tas ir, Kremlis un Putins jau no paša sākuma oficiāli un informatīvi noliedza, ka tas ir karš.
Bet, no otras puses, karastāvokļa ieviešana Putinam dos neierobežotu varu tieši ekonomikas plānā. Visa ekonomika pāries uz kara pamatiem, kas nozīmē, ka jūs varat atņemt oligarhu un visu pārējo pilsoņu īpašumus tāpat vien. Tieši tas var dot labumu Putinam no kara pieteikšanas Ukrainai. Taču ASV prezidentam Džo Baidenam jau ir radoša atbilde: tieši 9. maijā Baltā nama vadītājs gatavojas parakstīt likumu par Lend-Lease piešķiršanu Ukrainai.
Ukrainas mediji turpina analizēt situāciju frontē. Kopā ar militāro ekspertu Oļegu Ždanovu viņi pārrunāja, vai Putins 9.maijā pieteiks karu Ukrainai, lai mobilizētu vairāk krievu.
Kara pieteikums
Oļegs Ždanovs netic, ka Putins piekritīs vispārējās mobilizācijas izsludināšanai Krievijā. Viņaprāt, tas ir ļoti maz ticams scenārijs.
Pirmkārt, pat informatīvajā telpā Kremlis slēpj šo “speciālo militāro operāciju”, cenšoties to nobīdīt otrajā plānā.
Otrkārt, Krievija negatavojas lieliem svētkiem 9. maijā. Viņi pat neveic slēpto mobilizāciju lielajās pilsētās, cenšoties to pēc iespējas maskēt.
“Līdz ar to viņi negraus un nekaitinās sabiedrību. Es domāju, ka nebūs situācijas, kad krievi atnāca svinēt uzvaru 9. maijā, “vectēvi cīnījās”, “var atkārtot”, un Putins iznāk un saka: ” ejiet atkārtojiet.” Tas ir, šodien ir šašliki, un rīt ir pasaules karš, visi ņem somas uz militārā dienesta biroju. Es domāju, ka tas nenotiks,” saka Oļegs Ždanovs.
Putins jau ir izvēlējies svēto upuri 9. maijam – Mariupoli. Pēc Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieka Mihaila Podoļaka teiktā, 8 gadus pēc “gūstekņu parādes” Doņeckā (toreiz 50 Ukrainas Bruņoto spēku kaujinieki tika vesti pa pilsētas ielām, apmētāti ar atkritumiem). Kremlis nolēma to pašu atkārtot Mariupolē. Šim nolūkam papildus karagūstekņiem viņi plāno pārģērbt formastērpos civilos iedzīvotājus.
Tāpēc maz ticams, ka Putins oficiāli pieteiks karu Ukrainai. Bet palielināt slēptās mobilizācijas tempu joprojām ir ļoti iespējams. Jau šobrīd, pēc Oļega Ždanova teiktā, katrā militārajā apgabalā ir izveidots plāns militāro uzskaites un iesaukšanas birojiem – dot vismaz 200 līgumkaravīru nedēļā. Un 7 rajoniem 4 nedēļu laikā tas ir gandrīz 6 tūkstoši.
Turklāt viņi dodas uz nomalēm, savervējot visdegradētāko Krievijas sabiedrības daļu. Maskavā un Pēterburgā cilvēkus neviens nevervē, nevienu nesauc. Tik lielās pilsētās aģitēt negribas, jo tur sekos bēres un zārki.
Bet Burjatijas galvaspilsētā centrālais pilsētas sporta komplekss ir pārvērties par bēru dievkalpojumu zāli. No turienes pat vainagi vairs netiek noņemti, jo šī ceremonija vienkārši neapstājas.
“Starp citu, par to jau raksta reģionālie mediji, reģionos sāk uzdot jautājumu, kas tā par “speciālo operāciju”, ka zārki un apbedījumi nebeidzas, bet uzvaras nav. Krievu sabiedrībā noskaņojums pamazām sāk mainīties.Starp citu, Burjatijas reģionālais laikraksts rakstīja: līķu stāvoklis ir tik slikts, ka līķu smaka nepazūd no šīs telpas, kur tos izvada pēdējā gaitā… Vai jūs saprotat, kāds tur ir morālais un psiholoģiskais stāvoklis?,” saka Oļegs Ždanovs.
Ja ne karš, tad aneksija
ASV izlūkdienesti brīdina: Krievija mēģinās anektēt Doņeckas un Luhanskas apgabalus to administratīvajās robežās. Taču 9. maijā tas var nenotikt. Pēc ASV vēstnieka EDSO Maikla Kārpentera teiktā, Putins to var izdarīt līdz maija vidum un pēc tam sekot tādam pašam scenārijam Hersonas reģionā un vēl tālāk – Gruzijā un Moldovā.
Tomēr kā Putins šo soli izskaidros krieviem? Galu galā karš paredzēja visas Ukrainas iekarošanu, nevis “DTR”/“LTR” ar cita “HTR” izveidi, kas uzliktu slogu subsankcionētajai Krievijas ekonomikai.
“Es nezinu, kā viņi to attaisnos. Bet, es domāju, viņi teiks pretējo, ka Hersona ir klēts, ka tā pabaros Krievijas ziemeļu reģionus. Bet patiesībā viņi gatavojas aneksijai, nevis HTR, “Donbasa Republika” vai dažas citas iespējas. Es domāju, ka tas būs kārtējais aneksijas mēģinājums. Tādā veidā viņi vēlas iegūt šo teritoriju sev,” uzskata Oļegs Ždanovs.
Pēc eksperta domām, Ukraina šīs teritorijas var atbrīvot tikai ar spēku. Sarunu laikmets ir beidzies līdz brīdim, kad Ukraina sakaus visu Krievijas karaspēku savā teritorijā. Ar katru mēģinājumu sākt sarunas, Krievija izvirzīs ultimātu – atzīt tās ieņemtās teritorijas.
“Paskatieties, kā viņi to dara. Tiklīdz beidzas viņu uzbrukuma potenciāls, viņi tūlīt ķeras pie lāpstām un sāk rakt tranšejas. Ir informācija, ka Rostovā pie Donas jau kā Krievijas Federācijas subjektam (Hersonai) tiek izgatavoti zīmogi un citi rekvizīti). .). Starp citu, viņi izvirzīja sev uzdevumu, kā es saprotu, atgūt “Novorosiju” no Harkovas uz Piedņestrai. Cerēsim, ka mēs atbrīvosim šīs teritorijas,” saka Ždanovs.
Kad Ukraina atgūs savas teritorijas
Pēc Oļega Ždanova teiktā, saruna par tagad Krievijas okupēto teritoriju atbrīvošanu var sākties ne agrāk kā jūnijā. Un tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, mums ir jāiegūst aprīkojums, ko mums solīja mūsu Rietumu partneri, jāveido vienības un jāapmāca personāls.
Otrkārt, šodien mums ir spēks un līdzekļi, lai noturētu savas pozīcijas. Ukraina vissliktākajos apstākļos izturēja četras nedēļas. Patlaban apstākļi Ukrainas bruņotajos spēkos uzlabojas, bet krieviem pasliktinās.
Treškārt, Krievijas armijā degradējas gan personālsastāvs, gan militārā tehnika, jo viņi izņem no noliktavām veco padomju tehniku.
“Piemēram, tanks T-80. To tagad izņem no noliktavas. Tā ir PSRS jaunākā izstrāde. Tam ir gāzturbīnas dzinējs no helikoptera, kas darbojas ar aviācijas degvielu. Braukšanas diapazons tiem nav 500 km, bet tikai 300 km. Un kaujas laikā – 200 -220 km. Aviācijas degvielas cena ir daudz augstāka nekā dīzelim. Turklāt šīs tvertnes ir ražotas kaut kad 80. gados un nekad nav modernizētas,” skaidro Oļegs Ždanovs.
Ceturtkārt, caur ”karstajiem punktiem” un kaujas pieredzi guvušās Krievijas armijas “krējums” ar katru dienu kļūst mazāks, tāpēc Kremlis ir spiests vervēt mobilizētos.
“Starp citu, uz Artilērijas akadēmijas bāzes Sanktpēterburgā tika atklāts 3 mēnešu kurss artilērijas virsnieku sagatavošanai. Tas pierāda, ka viņiem vairs nav rezerves, tāpēc skolās notiek vervēšana uz kursiem, kā Otrajā pasaules karā. Tas ir, viņiem samazinās kvalitāte un kaujas potenciāls uz vecās tehnikas rēķina.Un mēs, gluži otrādi, piedzīvojam kvalitatīvu kāpumu un uguns spēju pieaugumu, pateicoties tehnoloģiski progresīvāku Rietumu tipa ieroču saņemšanai, “skaidro Oļegs Ždanovs.
Moldovas un Baltkrievijas faktors
Jau otro nedēļu Piedņestrā valda nemiers. Arī Putins tur destabilizē situāciju, lai sagrābtu ne tikai Odesu un Besarābiju, bet arī Moldovu. Moldovas prezidente Maija Sandu sacīja, ka viņas valsts apsver pat pesimistiskus scenārijus. Viņa gan neapstiprināja, vai Tiraspoles lidosta patiešām gatavojas uzņemt Krievijas lidmašīnas.
Oļegs Ždanovs stāsta, ka Piedņestras krievu ofensīvas risks ir minimāls. Sliktākais, ko viņi var darīt, ir iemest diversantu grupu mūsu teritorijā. Un kā kaujas vienībai viņiem ir ļoti ierobežotas iespējas.
“Viņi uzvedās klusi, līdz viņus atcerējās Ģenerālštābā Maskavā, gaidot sauszemes grupas tuvošanos. Pēc tam viņi vai nu palīdzēja Odesas aplenkumā ar desantiem, vai tad pastiprinājās un devās uz Kišiņevu. Iespējams, krievi gaidīja, ka mēs iejauksimies (kad tur sākās provokācijas pagājušajā nedēļā) un nodarīsim šai grupai uguns sakāvi. Bet no diplomātiskā viedokļa mēs rīkojāmies pareizi.Bez oficiāla Moldovas uzaicinājuma mums nav jāiejaucas,” uzskata militārais eksperts.
No otras puses, ir Baltkrievija. Atkal runājis pašpasludinātais prezidents Aleksandrs Lukašenko. Un ne tikai jebkurā iespējamā vietā, bet arī intervijā ziņu aģentūrai The Associated Press tūlīt pēc informācijas nopludināšanas, ka viņš ierosina ES vienošanos: sankciju mīkstināšanai apmaiņā pret politieslodzīto brīvību, kurus viņš iemeta cietumā 2020. gada augustā. Turklāt viņš runāja dienā, kad šķita, ka Baltkrievija sāks sezonālās militārās mācības.
Respektīvi, viss liecina, ka Putins atkal satricina situāciju, cenšoties Krievijas pusē ievilkt Baltkrievijas bruņotos spēkus karā pret Ukrainu. Bet, pēc Oļega Ždanova teiktā, šī ir izrāde vienam aktierim. Jo ilgāk šis karš turpinās, jo mazāka ir iespēja, ka Baltkrievija iejauksies.
“Man ir optimistiska prognoze. Ko dara Lukašenko? Mēģina atstrādāt naudu un saistības, kas viņam šķietami ir pret Putinu. Vai atceraties viņa runu Vostočnijas kosmodromā ar Putinu? Viņš teica, ka aizsargās krieva aizmuguri.Te nu viņš ir un dzenā karaspēku galvenokārt gar Polijas un Baltijas valstu robežām .Bet baltkrievu vidū socioloģija iet pretējā virzienā. Viņi redzēja,kas ir krievu karavīri. Tādēļ ir daudz sociālo un kriminālo problēmu. Viņu armija arī nedaudz maina noskaņojumu. Šodien viņi nav gatavi iejaukties šajā karā,” rezumē eksperts.
