8. maijā pulksten 19:00 kinoteātris “Splendid Palace” pārsteigs kultūras, mākslas un kino cienītājus ar unikālu projektu – režisores Amēlijas Ravalekas 2019. gadā uzņemto dokumentālo filmu/projektu par mākslas ceļu neprāta un bezapziņas pasaulē. Pirms seansa komplicētajā neprāta pasaulē skatītājus ievadīs profesora Dr. med. Māra Taubes ievadlekcija.
Filma “Art and Mind” ir veidota kā pētījums par ietekmīgākajiem māksliniekiem un mākslas virzieniem – sākot no renesanses flāmu vecmeistariem līdz sirreālisma avangarda kustībai un neatzītiem ģēnijiem.
“Art & Mind” pievēršas attiecībām starp mākslu un neprātu. No vienas puses, neprāta motīvs ir iedvesmojis vairāku apbrīnojamu mākslinieku darbus, bet no otras – garīgi neveseli cilvēki bieži vien izjūt neapturamu vēlmi radīt mākslas darbus. “Art & Mind” pēta arī to, kā izcili drosmīgi un avangarda mākslinieki pētījuši savu bezapziņu kā iedvesmu radošajam procesam.
Neprāts jau kopš viduslaikiem iedvesmojis māksliniekus radīt izcilus un neatkārtojamus darbus. Starp populārākajiem var minēt Pītera Brēgela apokaliptiskās vīzijas, Gojas fantastiskos trako namu attēlojumus, kā arī neskaitāmus neprāta portretus, piemēram, Edvarda Munka “Kliedziens” un Vincenta van Goga “Pašportrets ar pārsietu ausi”.
Dažkārt robeža starp ģeniālu radošumu un neprātu ir pavisam niecīga, un daudzi mākslinieki ir piedzīvojuši neprāta lēkmes. Van Gogs psihiatriskajā klīnikā nogrieza sev ausi, Viljams Bleiks sarunājās ar mirušiem dzejniekiem, Goja dzirdēja balsis, bet Munks bija pārliecināts, ka jau kopš dzimšanas viņam lemts sajukt prātā. Sirreālisti Leonora Karingtone, Unika Zūrna un Antonēns Arto katrs pavadīja daļu no savas dzīves ieslodzīti psihiatriskajās klīnikās, un savu pieredzi atspoguļoja mākslas darbos.
Ne mazāk iespaidīgas ir arī autsaideru mākslas pārstāvju pieredzes, sākot no Ādolfa Velfli 45 sējumu magnum opus, līdz Braiena Čārnlija magnētiskajiem šizofrēnijas portretiem. “Art & Mind” atklāj arī “raupjās mākslas” jeb Art Brut vēsturi – no tās pirmsākumiem tumšajos Viktorijas laikmeta trako namos, līdz šo darbu izstādēm pasaules prestižākajās galerijās, muzejos un privātkolekcijās.
Filmā aplūkoti dažādi mākslinieki, tostarp Hieronīms Boss, Fransisko Goja, Vinsents van Gogs, Viljams Bleiks, Edvards Munks, Salvadors Dalī, Oto Dikss, Pīters Brēgels, Henrijs Fisli, Unika Zūrna, Ādolfs Velfli, Andrē Bretons, Karls Jungs, Ričards Dads, Makss Ernsts, Henrijs Dargers, Ežēns Delakruā, Džodžs Vaideners, Viljams Hogarts, Albrehts Dīrers, Ogistēns Lesāžs, Teodors Žeriko, Odilons Redons, Matiass Grīnevalds, Lukass Krānahs, Leonora Karingtone, Viljams Kureleks, Antonēns Arto, Pols Rumsijs, Lorija Liptone un citi.
“Art & Mind” skatītāju iepazīstina ar mākslas vēsturniekiem, muzeju kuratoriem, psihiatriem un neiro-zinātniekiem. Filmas veidotāji viesojas dažādos prestižos muzejos un mākslas kolekcijās, tostarp Tate Britain, Musée d’Art Moderne de la ville de Paris, Prinzhorn Collection, La Halle Saint Pierre, ABCD Collection, Outsider Art Fair, Bethlem Museum of the Mind un citos.
Režisore Amēlijas Ravaleka iepriekš uzņēmusi filmu “Industrial Soundtrack For The Urban Decay”, kas pēta industriālās mūzikas izcelsmi, sākot no uz rūpniecību orientētās Eiropas sabrukuma līdz Amerikas avangarda kustības uzvaras gājienam. Savukārt Ravalekas debijas filma “Paris/Berlin: 20 Years Of Underground Techno” dokumentē tehno pagrīdes kustību divās radikāli atšķirīgās pilsētās – Parīzē un Berlīnē. Šī filma pirmo reizi tika rādīta 2012. gadā un to demonstrēja 18 valstīs.
Biļetes uz “Art and Mind” pieejamas www.splendidpalace.lv vai kinoteātra kasē.
