Kijiva neuzticas Krievijas Aizsardzības ministrijas vadības izteikumiem par karaspēka izvešanu no Hersonas. Kā atzīmēja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, par to ir pāragri runāt.
Viņš skaidroja, ka Krievijas vārdi un rīcība bieži vien atšķiras. Turklāt, pēc Ukrainas bruņoto spēku teiktā, daļa Krievijas militārpersonu joprojām atrodas pilsētā, turklāt tur tiek ievilkti papildspēki.
“Kamēr Ukrainas karogs neplīvos virs Hersonas, nav jēgas runāt par Krievijas karaspēka izvešanu,” sacīja Podoljaks.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas bruņotie spēki turpina darboties saskaņā ar savu plānu. Jo īpaši militārpersonas vadīsies pēc izlūkošanas un rūpīgi izvērtēs riskus, pirms dosies šajā virzienā.
Šī ir pirmā Kijivas oficiālā reakcija uz Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu lēmumu. Ministrs pavēlēja izvest karaspēku no Hersonas pēc Krievijas armijas komandiera Ukrainā Sergeja Surovikina ziņojuma. Ģenerālis sacīja, ka ir “neperspektīvi” saglabāt aizsardzību Dņepras labajā krastā, kur atrodas pilsēta, un cilvēku dzīvības ir pastāvīgi apdraudētas, tostarp arī Kahovskas hidroelektrostacijas apdraudējuma dēļ. Surovikins piedāvāja pamest Hersonu, organizējot aizsardzību gar Dņepras kreiso krastu, un nosauca to par “ļoti sarežģītu lēmumu”.
Iepriekš Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs sacīja , ka Krievijas karaspēks Hersonā tikai “rada ilūziju”, ka “viss ir pagājis”, bet patiesībā viņi tur ieved jaunas vienības.
Arī Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Jaroslavs Januševičs aicināja skeptiski raudzīties uz Šoigu paziņojumu. ” Neesiet priekšlaicīgi eiforijā: lai ko krievi teiktu, uzticieties tikai oficiālajiem informācijas avotiem,” viņš rakstīja.
Viņš netic, ka Maskava vienkārši atdos vienīgo kopš kara sākuma ieņemto reģiona galvaspilsētu un Mikolajivas apgabala administrācijas vadītāju Vitāliju Kimu. “Ja krievi kaut ko saka, viņi darīs pretējo,” viņš rakstīja .
Iepriekš Podoļaks izteicās, ka Hersonas padošanās nebūtu iemesls sarunu sākšanai ar Maskavu. Pēc viņa domām, Krievija ar pamiera palīdzību vēlas iegūt laiku, lai nostiprinātos okupētajās teritorijās un papildinātu resursus jaunai ofensīvai. “Ir muļķīgi runāt par nopietnu sarunu procesu pēc Hersonas atbrīvošanas, pēc Luhanskas atbrīvošanas un tamlīdzīgi,” viņš uzsvēra. Podoļaks atgādināja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pieļauj sarunas tikai ar pilnīgu Krievijas karaspēka izvešanu no valsts.
