Vēstules adresāti:
Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidentam H. Danusēvičam
Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības (LTDA) priekšsēdētājai Mairai Muceniecei
Kopija:
Latvijas Republikas ekonomikas ministram Arvilam Ašerādenam
Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam Romānam Naudiņam
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektoram Norim Krūzītim
ATKLĀTA VĒSTULE
Kāpēc veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta ideja?
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) augusta sākumā, pārstāvot tikai atsevišķu nelielu tirgus spēlētāju intereses, nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimenēm.
Motivācija stiprināt ģimenes ir apsveicama. Tomēr mums, Latvijas lielāko tirdzniecības centru vadītājiem, kuru pārraudzītajos centros strādā vairāk nekā 10 000 pārdevēju un gadā tiek apgrozīti vairāk nekā 670 miljoni eiro, šī iniciatīva šķiet pārspīlēta un ekonomiski nepamatota. Tam ir vismaz pieci nopietni iemesli.
1. Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši iepirkties brīvdienās. Daudziem tā ir iespēja nesteidzīgi iepirkt nepieciešamās preces un pārtiku nedēļai, jo darba dienās veikalu apmeklējumam vienkārši nepietiek laika. 2015.gadā katru svētdienu Rīgas lielākos tirdzniecības centrus apmeklēja vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku jeb piektdaļa rīdzinieku. Lai iepirktos lielajos tirdzniecības centros, brīvdienās uz pilsētām dodas arī tuvējo novadu iedzīvotāji un, vairākas reizes gadā, arī liela daļa Latvijas reģionu iedzīvotāju, jo šo cilvēku dzīvesvietā attiecīgs preču piedāvājums nav pieejams. Viņiem ir ērti visus pirkumus veikt vienā tirdzniecības centrā.
Veikalu īpašnieki rūpīgi seko pircēju ieradumiem un pielāgo veikalu darba laiku iepirkšanās tendencēm. Piemēram, Jaungadā, Jāņu dienā, Līgo vakarā, Ziemassvētku vakarā veikali ir slēgti vai strādā īsāku laiku.
Sabiedrības atbalsts tirdzniecības centru un lielveikalu slēgšanai brīvdienās ir nenozīmīgs. Piecos mēnešos kopš šāda iniciatīva iesniegta līdzdalības portālā Manabalss.lv, par to parakstījušies tikai 1774 cilvēki.
2. Pēdējos gados Eiropā novērojama ierobežojumu atcelšana veikalu darba laikam. Ungārijas pieredze rāda, ka veikalu slēgšana izsauca lielu sabiedrības neapmierinātību. 2015.gada martā tika pieņemts likums slēgt tirdzniecības centrus svētdienās, taču 68% iedzīvotāju to neatbalstīja, tādēļ šā gada maijā likumu atcēla.
Dānija liberalizēja regulējumu laikā no 2010. līdz 2012. gadam.
Somijā tirdzniecības vietu darba laika regulējums tika atcelts šā gada sākumā. Tagad ziemeļvalstī veikali, frizētavas un bārddziņu saloni var brīvi noteikt savu darba laiku. Līdzīgas tendences ir arī citās valstīs, ko apliecina EuroCommerce ES likumdošanas pārskats.
3. Ierobežojot darba laiku, tiktu samazināts patēriņš, kas negatīvi atsauksies uz Latvijas ekonomiku kopumā. Tirdzniecības centri un to nomnieki, tostarp lielie pārtikas veikali, ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem, un dīkstāves dienas nozīmēs negūtus PVN un citus nodokļu ieņēmumus.
4. Liegums strādāt brīvdienās lielveikaliem vai tikai uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, radītu nevienlīdzīgas konkurences situāciju un neveicinātu mazo veikalu izaugsmi. Tas būs valsts sūtīts signāls, ka nav nepieciešams meklēt savu nišu un attīstīties, radot konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, jo peļņu varēs gūt nedēļas nogalēs, izmantojot negodīgas konkurences apstākļus.
Liegums arī neatbilst pašu idejas autoru postulētajam mērķim – dot iespēju tirdzniecībā nodarbinātajiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni. Kādēļ šāda iespēja būs lielveikalu pārdevējiem, bet nebūs mazajos veikalos strādājošajiem? Vai šiem cilvēkiem nevajag pavadīt laiku kopā ar ģimeni?
Šāds regulējums mazajiem veikaliem vēl vairāk apgrūtinās labu darbinieku piesaisti, jo kurš gan vēlēsies strādāt brīvdienās, ja zinās, ka lielveikalā var saņemt lielāku atalgojumu un strādāt tikai darbdienās.
5. Samazinoties kopējam darba stundu skaitam, veikalu vadītājiem būs jāpārskata darbinieku maiņu kārtība. Tas novedīs pie štatu samazināšanas vai arī mazāk darba stundām un attiecīgi zemāka atalgojuma. Tādējādi ar liegumu uzņēmumiem ar vairāk nekā 2000 darbiniekiem strādāt brīvdienās daļai darbinieku būs radīta iespēja vairāk laika pavadīt kopā ar ģimeni, bet citi būs zaudējuši darbu un pievienosies bezdarbnieku pabalsta saņēmēju rindām.
Vai tiešām ir vērts radīt tik daudz negatīvi vērtējamus pavērsienus, lai sagādātu vairāk brīvas dienas vienas nozares darbiniekiem? Un kādēļ tieši tirdzniecības nozarei, nevis mediķiem, apsardzes darbiniekiem, ugunsdzēsējiem un policistiem, kuri arī strādā maiņu darbu. Nemaz nerunājot par aktieriem un sportistiem, kuriem nedēļas nogales ir ražīgākais darba laiks.
Aicinām atteikties no pārsteidzīgām likumdošanas iniciatīvām, atstājot darba laiku noteikšanu veikalu pašu ziņā.
Cieņā,
Iveta Lāce, SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA MKEE,
valdes locekle un direktore,
pārstāv tirdzniecības centrus Spice un Spice Home
Mārcis Budļevskis, SIA Linstow Center Management,
biznesa attīstības un iznomāšanas direktors,
pārstāv tirdzniecības centrus Origo, Galerija Centrs, Alfa, Mols, Dole
Dina Bunce, tirdzniecības centra Domina direktore
Santa Rozenkopfa, CBRE direktore Baltijas valstīs,
pārstāv tirdzniecības centrus Riga Plaza un Galleria Riga
