No ikdienas Ukrainas armijas ziņojuma britu BBC secināja, ka Bahmutas pilsēta atrodas pusaplenkumā. Tomēr nekas neliecina, ka pilsēta tiks pamesta, jo Severodoņeckas un pēc tam Lisičanskas pamešana tika organizēta pagājušā gada jūnijā. Mēģināšu izteikt versiju – nevis kā militārais eksperts, bet kā ekonomists un produktīvo spēku izvietošanas eksperts. Ar šādu vadmotīvu savu redzējumu izklāsta Ukrainas analītiķis Oleksijs Kuščs.
Jāpiebilst, ka pat Soledara, mazpilsēta 10 km attālumā no Bahmutas, par kuras ieņemšanu pirms desmit dienām ziņoja iebrucēji no Krievijas, joprojām netiek oficiāli uzskatīta par zaudētu – sociālajos tīklos turpina izplatīties svaigi video no kaujām Soledaras apkaimē. .
Kas attiecas uz Bahmutu, tad, kā ziņo BBC, Ukrainas ģenerālštābs pirmdienas rīta ziņojumā netieši apstiprina, ka Krievijas karaspēks ir vismaz tuvu Bahmuta ievešanai operatīvajā ielenkumā, tas ir, nogriežot galvenos ceļus uz to.
Starp apdzīvotajām vietām apgabalā, kur Ukrainas militārpersonas pēdējo 24 stundu laikā cīnījās pret uzbrukumiem, rīta ziņojumā parādījās Stupočku ciems. Tas atrodas pie ceļa, kas savieno Bahmutu ar Konstantinovkas pilsētu, kas bija nozīmīgs Bahmutas garnizona piegādes centrs. Saskaņā ar ziņojumu un pašā Bahmutā notiek cīņas.
Stingrība, ar kādu Ukrainas militārpersonas aizstāv Bahmutu, ir pārsteidzoša, ņemot vērā to, cik organizēti un skaidri viņi pagājušā gada jūnijā un jūlijā līdzīgā situācijā atstāja Severodoņecku un pēc tam Lisičansku.
Bahmutas apgabalā, saskaņā ar Rietumu izlūkdienestiem, Ukraina katru dienu zaudē simtiem nogalinātu un ievainotu karavīru. Krievu spēku zaudējumi ir daudz lielāki, taču cilvēku dzīvības tur netiek skaitītas.
Bahmutas industriālo reģionu, kurā patiesībā notiek šīs asiņainās kaujas, nevar saukt par mugurkaulu Ukrainas kontrolētajā Donbasa daļā.
Aizsardzības spējas šajā zonā nosaka pilsētu aglomerāciju blīvums un dziļums, kas veido reģionālus teritoriāli rūpnieciskus reģionus. Galvenais šeit ir – Kramatorskas aglomerācija ar centru tāda paša nosaukuma pilsētā.
Padomju ekonomiskajā un ģeogrāfiskajā literatūrā to sauca arī par Kramatorskas-Konstantinovskas aglomerāciju. Tā stiepjas gar Kazjonnij Torec upi, tāpēc mūsdienu zinātniskajā literatūrā to sauc par Pritoreckas aglomerāciju. Kramatorskas aglomerācija ir visa Donbasa ziemeļu mugurkauls, nemaz nerunājot par to, ka tā ir arī mašīnbūves nozares centrs.
Aglomerāciju veido pilsētas: Kramatorska, Slavjanska, Konstantinovka, Družkovka un Limana. (Tāpēc īpaši nozīmīgs notikums bija Limanas atgriešanās pagājušā gada oktobra sākumā.) Kopējais aglomerācijas iedzīvotāju skaits ir 642,8 tūkstoši cilvēku, platība ir 4199 km².
Ja skatās tikai uz aizsardzības lietderības faktoru, šķiet, ka Ukrainas armijai ir izdevīgi aizstāvēties nevis Bahmutā, bet gan slēpjoties aiz šīs aglomerācijas, kas patiesībā ir neieņemama. Uzbrukumam tai būs nepieciešams daudzkārt lielāks ienaidnieku grupējums, nekā tam ir pašlaik un, iespējams, principā, nekā tas var savākt, jo ir nepieciešams aglomerācijas pārklājums no ziemeļiem un dienvidiem. Tas ir, spriežot pēc ģeogrāfijas – uzbrukums vienlaikus Harkivas apgabalam un Zaporižjei.
Bet, Ukrainas karaspēka atkāpšanās uz Kramatorskas aglomerāciju faktiski nozīmētu tās upurēšanu – diemžēl, kopā ar iedzīvotājiem.
Tas ir galvenais iemesls, kāpēc kaujas joprojām turpinās Soledaras apgabalā un Bahmutas nomalē. Maza un neblīva apbūve dod mazāk iespēju ilgstošai aizsardzībai – un diemžēl vairāk iespēju uzbrūkošajai pusei.
Ukrainas armija kļuvusi par dzīvu vairogu, kas pasargā no iznīcības Kramatorsku, Družkovku, Konstantinovku, Slavjansku. Tajā pašā laikā. šī nesavtība neļauj iebrucējiem sākt frontālu ofensīvu Harkivas un Zaporižjes virzienā.
Ar savas dzīvības cenu ukraiņi sistemātiski iznīcina kaujas gatavākās Krievijas Federācijas daļas, taču pat sliktākajā gadījumā, nākamā robeža – Pritoreckas aglomerācija – kļūs iemaidniekam par neieņemamu cietoksni.
