Krievijas armijas okupēto Hersonas apgabalu Dņepra sadala divās krastos. Labajā krastā – no kurienes Surovikins 9. novembrī izveda karaspēku – atrodas pati Hersona, kreisais krasts savienojas ar Krimu. Krievijai Hersonas iekarošana un saglabāšana bija stratēģiski svarīga – tas ir vienīgais reģionālais centrs, kas tika ieņemts pēc 24. februāra. Ukrainas vadība līdz šim izteikusi diezgan atturīgus komentārus par Krievijas karaspēka izvešanu
Par situāciju Hersonā izsmeļošā intervijā stāsta projekta Conflict Intelligence Team pētnieks Kirils Mihailovs.
Kad nolēma atdot Hersonu un kāpēc mobilizācija nepalīdzēja to noturēt
Ko jūs domājat par Surovikina un Šoigu paziņojumu, ka viņi nolēma atstāt Dņepras labo krastu?
“Tas ir rezultāts ukraiņu uzbrukuma operācijai, kuru viņi uzsāka augusta beigās. Pat pirms tam ukraiņi saņēma HIMARS un sāka veikt triecienus pa tiltiem, tostarp Antonovska tiltam, pa kuru tika veiktas piegādes no Krimas uz Hersonu (ukraiņi saņēma pirmās HIMARS iekārtas jūnijā, bet Antonovska tilta apšaudīšana sākās jūlija vidū).
Pēc pirmajiem uzbrukumiem ar HIMARS raķetēm tiltam un Ukrainas vadības paziņojumiem kļuva skaidrs, ka Ukrainas bruņotie spēki pieliks pūles šajā virzienā un pastāvīgi traucēs Hersonas apgabala apgādi. Šī iemesla dēļ augusta beigās un septembra sākumā Krievijas karaspēks pārcēla ievērojamu daļu savu spēku šajā virzienā. Tostarp, saskaņā ar mūsu informāciju, viņi dienvidos izvietoja Gaisa desanta spēku elites vienības un Vostok grupas spēkus (Krievijas Austrumu militārā apgabala spēki). Ar to viņi, starp citu, atkailināja Harkivas grupu, kas padarīja iespējamu zibens ātru Ukrainas ofensīvu.
Ja runājam par Hersonas apgabalu, tad tur ir izveidojies zināms līdzsvars, ar noslieci par labu Ukrainai, jo krieviem bija nopietnas piegādes problēmas. Ukrainas karaspēks, kurš varēja saņemt apgādi no Nikolajevas, atradās dažus desmitus kilometrus no frontes līnijas, tāpēc viņiem bija daudz vieglāk nekā krieviem, kuru apgāde iet caur Krimu.
Papildu faktors, kas nespēlēja par labu krieviem, ir Hersonas apgabala reljefs, kas galvenokārt ir lauki. Krievi mēģināja ierakties Hersonas apgabalā, taču tas nebija īpaši efektīvi, Ukrainas armija pastāvīgi iznīcināja ekipējumu un artilēriju. Kopš vasaras beigām, kamēr Krievijas karaspēks atradās aizsardzībā, bija izsmelti gan viņu dzīvais spēks, gan tehnika, un apgādes problēmu dēļ nebija iespēju līdzvērtīgi reaģēt.
Krievijas militārpersonas varētu palikt Hersonā un sagraut savu karaspēku vai aizvest tos un aizbāzt caurumus citās frontēs, okupētajos Luhanskas, Doņeckas vai Zaporižjes apgabalos.
Sarunas par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas turpinās jau kopš vasaras beigām. The New York Times publicēja rakstu, kurā teikts, ka ģenerāļi Putinam apliecinājuši nepieciešamību aiziet jau pirms referendumiem. Bet, spriežot pēc tā, ka reģions tika anektēts, Putins neklausīja saviem ģenerāļiem. Domāju, ka lēmumu par karaspēka izvešanu no Hersonas apgabala varēja pieņemt jau desmitajā oktobrī, ap to laiku, kad Surovikinu iecēla par karaspēka grupējuma komandieri Ukrainā vai neilgi pēc tam. Lēmumu atstāt Hersonu noteica objektīva realitāte.
Tas ir, lēmums pamest Hersonu tika pieņemts pirms mēneša?
“Aptuveni šajā laikā, es domāju. Rodas iespaids, ka Surovikinu bija iecēla, lai viņš šo putru izstrēbtu.
Sanāk, bija vajadzīgi vairāki mēneši, līdz Krievijas pavēlniecība pieņēma lēmumu par karaspēka izvešanu: vispirms to saprata ģenerāļi, pēc tam saprata arī Putins.
Kāpēc jūs izdarāt šādu secinājumu par Surovikinu?
Kā es redzu viņam veikto propagandas darbu – šeit es domāju gan valsts medijus, gan Kadirova un Prigožina izteikumus – Surovikinam vajadzētu spēlēt barga ģenerāļa lomu. Tāpat viņš skaidri izprot situāciju un ir gatavs pieņemt sarežģītus lēmumus. Ja šis ģenerālis saka, ka mums jādodas prom, tad mums ir jāiet. Tiesa, man ir šaubas par Surovikina adekvātumu, jo, spriežot pēc vakardienas runas, tiekoties ar Šoigu, viņš nesa pilnīgu “Konašenkovismu” (atsauce uz Aizsardzības ministrijas pārstāvja Igora Konašenkova runām , kurās viņš bieži sniedz neuzticamu informāciju par karadarbības gaitu).
Un mobilizācija nepalīdzēja krievu armijai Hersonas apgabalā?
Grūtības bija ne tik daudz militārpersonu skaitā, bet gan apgādē. Svarīgu lomu spēlēja sprādziens uz Krimas tiltu. Kā mēs tagad uzzinām no Krievijas premjerministra vietnieka Marata Husuļļina paziņojumiem, faktiski Krimas dzelzceļa tilts pārvērties par viensliežu ceļu, iespējams, līdz 2023. gada septembrim. Tas nozīmē, ka piegāde pa dzelzceļu ir sarežģīta – un tas bija galvenais veids, kā Krievijas armijai piegādāt munīciju, artilērijas šāviņus, raķetes vairāku palaišanas raķešu sistēmām (piemēram, Grad) un degvielu uz dienvidu fronti.
Svatovā Luhanskas apgabalā darbojas mobilizēto papildināšana, jo bataljonus tur sūta pa vienam: vienu sasit, tūlīt nogādā nākamo. Bet tur tas ir iespējams, jo Svatovā ir diezgan šaurs frontes posms, bet Hersonas reģionā – 200 kilometri, un to ir diezgan grūti pilnībā piepildīt ar mobilizētajiem..
Tas ir, piegādes problēmas armiju skar vairāk nekā problēmas ar karavīru skaitu?
Protams. To pašu degvielu vajag daudz – ģeneratoriem, artilērijai. Artilērijai mūsdienu kara apstākļos pastāvīgi jāmaina atrašanās vieta, pretējā gadījumā tā tiks pamanīta un bombardēta. Lai mainītu pozīciju, dzinējam pastāvīgi jābūt ieslēgtam, tāpēc degvielas patēriņš ir diezgan liels. No vienas puses tehnika jāevakuē remontam, no otras – jāieved jauna. Armija kopumā patērē milzīgus resursus.
Kāpēc Ukrainai nav laika priecāties un kāds ir Stremousova nāves iemesls
Ja Ukrainas varas iestādes mērķtiecīgi centās panākt, lai Krievijas karaspēks Hersonu atstātu bez cīņas, tad kāpēc viņi tik atturīgi komentē Surovikina un Šoigu lēmumu? Kāpēc viņi saka, ka ir par agru priecāties?
Domāju, ka ukraiņi notiekošo komentē atturīgi, jo nevar apsolīt, ka rīt virs Hersonas plīvos zili-dzeltenais karogs. Lai gan tas nav izslēgts.
Ukrainai tagad ir jāizlemj, cik ļoti viņi traucēs krieviem iziet. Pirmais variants ir tāds, ka atkāpšanās karaspēku apšaudīs pietiekami spēcīgi, lai dotu viņiem savu Dankerku, kad britiem 1940. gadā bija jāatsakās no visa aprīkojuma un jābēg. Otra iespēja ir pagaidīt, kamēr Krievija aiziet, un pēc tam ieiet Hersonā.
Otrs variants politiski nav īpaši izdevīgs, jo izskatīsies pēc “darījuma”, sak, ļauj krieviem mierīgi aizbraukt. Taču, no otras puses, ātra ofensīva ir saistīta ar lieliem riskiem: ir acīmredzams, ka krievi pirms izbraukšanas bija mīnējuši visu Hersonas apgabalu, un jau 9. novembrī parādījās ziņas par uzspridzinātiem tiltiem. Viņi darīja visu iespējamo, lai palēninātu Ukrainas ofensīvu.
Cik iespējamas ir ielu kaujas Hersonā?
Manuprāt, ielu kaujas ir maz ticamas, jo tas nav izdevīgi nevienai pusei. Ukraiņi vēlas paturēt Hersonu, krievi – tehniku un personālu.
Vai varat kaut kā komentēt Kirila Stremousova nāvi?
Līdz šim neesmu rūpīgi pētījis fotogrāfijas un neesmu gatavs atmest nevienu no versijām. Tas varēja būt nelaimes gadījums, tā varēja būt mērķtiecīga slepkavība. Un abas puses varēja nogalināt. Ukrainas pagrīde Stremousovu medī kopš pavasara, un krievi varētu viņu nogalināt kā neērtu darboni, kurš neprot turēt muti.
Jāatceras, ka ceļu satiksmes negadījumi ir diezgan izplatīts veids, kā Krievijas specdienesti likvidē nevajadzīgos cilvēkus. Piemēram, tas notika ar teātra režisoru Solomonu Mihoelsu, kurš tika nogalināts pēc tiešas Staļina pavēles, bet slepkavība tika maskēta kā autoavārija. Automašīnu sprādzienos kopš 2014. gada gājuši bojā arī bijušie pašpasludinātās DTR un LTR komandieri .
Ko gaidīt tālāk un kāda ir Hersona galvenā problēma
Saskaņā ar Hersonas blogeru ziņām , pēdējo nedēļu laikā krievi burtiski izveduši no Hersonas visu: ātrās palīdzības automašīnas, galdus, krēslus, veļas mašīnas, tualetes podus. Cik pilsēta ir piemērota dzīvei?
Man šķiet, ka Hersonas galvenā problēma ir nevis izlaupīšana, bet gan sagrautas komunikācijas. Cik saprotu, tur tagad nav elektrības un interneta. Interneta trūkums varētu būt saistīts ar krievu centieniem pasargāt sevi evakuācijas laikā: lai vietējie iedzīvotāji “nenopludinātu” viņu pozīcijas Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, Apšaudes laikā būs grūti atjaunot infrastruktūru, jo es nešaubos, ka pēc krievu iziešanas, viņi sāks apšaudīt Hersonu.
Atsevišķa problēma ir apkures sezona, kurai, acīmredzot, neviens negatavojās. Tāpēc es domāju, ka vietējiem iedzīvotājiem ir pāragri atgriezties Hersonā.
Kā jūs domājat, kas notiks ar Kahovskas HES? Vai ir iespējams, ka tā tiks uzspridzināta?
Pašlaik tas nevienam nenāk par labu. Krieviem tas ir neizdevīgi, jo viņi aktīvi veidoja savas pozīcijas Dņepras kreisajā krastā un, ja uzspridzinās hidroelektrostaciju, tad viss, ko viņi tagad tur uzcēla, tiks aizskalots. Ukraiņiem hidroelektrostacijas sprādziens izraisīs daļas Hersonas un citu apdzīvotu vietu applūšanu. Turklāt Ukrainai ir vajadzīga šī strādājošā hidroelektrostacija, kad viņi atgūs kontroli pār to.
Vai varat paredzēt, kas notiks tālāk?
Krievi aizstāvēs Hersonas apgabala dienvidaustrumu daļu. Jau tagad Krimas ziemeļos tiek veidotas aizmugures aizsardzības līnijas. Nedomāju, ka Ukrainas karaspēks veiks ofensīvu Dņepras kreisajā krastā. Kad krievi pametīs Hersonu, ir skaidrs, ka viņi iznīcinās Antonovska tiltu. Tādā gadījumā ofensīvai ukraiņiem būs jāizmanto desanta spēks, lai forsētu Dņepru. Bet pat ja viņi atradīs dzīvo spēku un resursus desanta operācijai, viņi saskarsies ar to pašu piegādes problēmu, ar kuru saskārās krievi.
Manuprāt, fronte ies pa Dņepras līniju, notiks sadursmes un diemžēl arī Hersonas dzīvojamo rajonu apšaudes. Bet kopumā pēc Krievijas karaspēka izvešanas no Hersonas, nekādas lielas pārmaiņas nesagaidu. Ukrainas pavēlniecības vietā es, visticamāk, būtu plānojis ofensīvu kādā citā virzienā.
